Kučinska koalīcija turpina stīvēties ap bēgļiem

Veidojot jaunās valdības deklarāciju, koalīcija neplāno daudz atšķirties no iepriekšējās valdības. Lielākās problēmas savā starpā jau apradušajiem partneriem rada vienošanās, kā pareizi atrunāt nevēlēšanos uzņemt vairāk patvēruma meklētāju, nekā to šobrīd Latvija jau apņēmusies.

Pēc partneru tikšanās premjerministra amata kandidāts Māris Kučinskis informēja, ka Nacionālās apvienības pārstāvjiem izpratne par to, kā būtu formulējama šī nostāja, atšķiras no Zaļo un zemnieku savienības un Vienotības redzējuma, taču pēc būtības visas partijas piekrītot, ka vairāk bēgļu Latvija uzņemt nevar. Šīs domstarpības esot nolemts atrisināt nākamajās sarunās. To, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu būs viens no deklarācijas veidošanas klupšanas akmeņiem, koalīcijas pārstāvji no dažādām frakcijām prognozēja uzreiz pēc Laimdotas Straujumas valdības demisijas.

Deklarācijas jaunākajā melnrakstā pagaidām formulēts, ka valdība iestāsies pret obligātu ES kvotu mehānisma izveidi patvēruma meklētāju un bēgļu pārdalē starp ES dalībvalstīm. Tajā pašā laikā paredzēts īstenot atbilstoši ES iekšējās solidaritātes mehānismam līdz šim panāktās vienošanās patvēruma meklētāju uzņemšanā. Šo pozīciju formulējumus plānots precizēt arī sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

Ministru prezidenta amata kandidāts norādījis, ka apstiprināšanas gadījumā premjera amatā būs gatavs attiecīgā situācijā Latvijas vārdā pateikt nē ES organizētai papildu bēgļu obligātai pārdalei uz mūsu valsti.

Lai leģitimizētu šādu nostāju, deklarācijā pagaidām norādīts, ka valdība plāno stiprināt ES ārējo robežu. Turklāt koalīcijas partneri vēl strādā pie atbilstoša formulējuma plānam uzstāt uz ES ilgtermiņa migrācijas krīzes cēloņu risinājumu, kas samazinātu migrācijas spiedienu un pieplūdumu ES, vienlaikus radot vienotu un efektīvu ES bēgļu statusam nekvalificēto atpakaļatgriešanas politiku.

Citos jautājumos nākamajai koalīcijai domstarpību neesot, un tās valdības prioritātes būs tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums.

M. Kučinskis gan saņēmis kritiku, ka no deklarācijas pazuduši vairāki iepriekšējās valdības plāni, bet būtiski jaunumi nav parādījušies. Uz to gan premjerministra amata kandidāts, gan demisionējusī L. Straujuma atsaka, ka tas esot tikai loģiski, ka jaunā valdība lielā mērā turpinās vecās darbus.

«Domāju, ka jauni piesitieni būs jaunajā valdībā. No otras puses, milzīgi histēriski pārkārtojumi reizēm traucē. Turpinām ekonomikas attīstību, to mēs nevaram noliegt. [..] Partijas, kas veido koalīciju, ir tās pašas, tie virzieni, kas bija pēdējā koalīcijā, nebija nepareizi. Ir izņemts tas, kas ir izdarīts. Jāatzīst, tādu mega jaunu ideju nav, viss, kas parādās, ir runāts un apzināts, ka jādara,» jaunās valdības deklarācijas veidošanas procesu skaidro L. Straujuma.

Savukārt M. Kučinskis inovatīvas pieejas deficītu nolēmis kompensēt ar spēcīgu ministru un to vadīto ministriju paveiktā kontroli. Viņš vairākkārt izteicies, ka ļoti rūpīgi sekos līdzi ministru darbam un pēc gada, kad vērtēs sniegumu, var slinkākos ministrus arī sodīt – līdz pat demisijas pieprasīšanai.

Jau vēstīts, ka par pēdējiem nezināmajiem ministriem Vienotība vienojās pirmdien. Ņemot vērā, ka M. Kučinskis visus nominētos atzinis par labiem esam, valdība parlamentā, visticamāk, tiks apstiprināta 11. februārī.