Visi ministri atrasti – Kučinskim kandidāti pieņemami
Atstājot bez ministru amatiem gan reģionālos partnerus, gan iekšējās opozīcijas pārstāvjus, Vienotība pirmdien izraudzījās savus cilvēkus vakantajiem ministru amatiem. Partijas līdere Solvita Āboltiņa apliecina, ka par Vienotības izvēli jau informēts arī premjerministra amata kandidāts Māris Kučinskis, kurš kandidātus atzinis par labiem esam.
Saskaņā ar Vienotības valdes lēmumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadīšana uzticēta līdzšinējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadurskim, Labklājības ministrijas (LM) – demisionējušās valdības finanšu ministram Jānim Reiram, bet Ekonomikas ministrijas (EM) – Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Arvilam Ašeradenam.
Visi šie politiķi atšķirībā no Viktora Valaiņa, Inta Dāldera un Ilzes Viņķeles, kuru kontā ir gan personīgās reklāmas kampaņas un dalība Valda Zatlera partijā, gan piederība partijas iekšējai opozīcijai, ir īstenie Vienotības pārstāvji.
Bešā neatstāj
Saskaņā ar Vienotības Saeimas frakcijas lēmumu uz katru vakanto ministra vietu tika virzīti divi kandidāti, tā vēl līdz politiskās organizācijas valdes lēmumam uz IZM ministriju kandidēja arī I. Dālderis, uz LM – I. Viņķele, bet uz Ekonomikas – V. Valainis.
Pēc valdes lēmuma tās uzticību neguvušie politiķi atzina, ka nejūtoties pārsteigti. Savukārt Vienotības reģionālos partnerus pārstāvošais V. Valainis pauda cerību, ka A. Ašeradens kādu no reģionāļiem varētu uzaicināt par ministrijas parlamentāro sekretāru. Skaidrojot, ka parlamentārā sekretāra piedāvāšana reģionālajiem partneriem stiprinās politiskās organizācijas vienotību, A. Ašeradens jau atklājis, ka V. Valaini labprāt redzētu kā savu parlamentāro sekretāru.
Sākotnējā frakcijas iecere arī paredzēja, ka valdes akceptu neguvušais IZM vadītāja kandidāts kļūs par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju, taču I. Dālderis no šā amata atteicās par labu I. Viņķelei.
Pieredze ir
S. Āboltiņa stāsta, ka Vienotības deputāti vienojušies – tam kandidātam, kurš gūst valdes atbalstu, ir visas 23 frakcijas deputātu balsis. Līdz ar topošās koalīcijas partneriem neesot ne mazākā pamata bažām, ka Vienotība joprojām ir sašķelta.
K. Šadurskis jau bijis izglītības un zinātnes ministrs Einara Repšes valdībā no 2002. gada novembra līdz 2004. gada martam. Viņš Latvijas Universitātē ieguvis matemātikas doktora grādu. Viņš kā deputāts darbojies vairākos Saeimas sasaukumos, strādājis arī Eiropas Parlamentā, tāpat viņš arī ir profesors Rīgas Tehniskajā universitātē.
Politiķis jau iepriekš paudis – ja viņš kļūs par ministru, tad pedagogu samaksas jaunais modelis tiktu sagatavots trīs mēnešu laikā. Ministra amatam izvirzītais politiķis ir pārliecināts, ka pedagogu minimālajam atalgojumam jābūt ievērojami augstākam nekā pašlaik.
A. Ašeradens bija ievēlēts 10. Saeimā, kā arī ar tā dēvēto mīksto mandātu strādājis 11. Saeimā. Tāpat viņš savulaik pildīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. No 2014. gada viņš ir Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Lūgts nosaukt svarīgākos darbus nākamajam ekonomikas ministram, A. Ašeradens minēja gāzes tirgus liberalizācijas jautājuma sakārtošanu, investīciju piesaisti, kā arī uzlabojumu veikšanu nodarbinātības politikā.
Plāni izjuka
Arī J. Reirs iepriekš strādājis vairākos parlamenta sasaukumos, bijis arī īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša valdībā, iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces ārštata padomnieks parlamenta jautājumos, tāpat viņš vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Šīs valdības veidošanas laikā Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija uzrunājis J. Reiru kļūt par premjera amata kandidātu. Tomēr viņš atteicies, norādot, ka arī jaunajā valdībā labprāt turpinātu pildīt finanšu ministra pienākumus.
Par iekšlietu un ārlietu ministru amatiem diskusija nebija ne pašā Vienotībā, ne topošajā koalīcijā. Iekšlietu ministra amatu turpina pildīt Rihards Kozlovskis, bet ārlietu – Edgars Rinkēvičs.