Politologs: "Saskaņa" darot visu, lai no cīņas izslēgtu Levitu

© F64

Partija "Saskaņa" Valsts prezidenta vēlēšanu aizkulisēs mēģina darīt visu, lai no "spēles izslēgtu" Valsts prezidenta amata kandidātu Egilu Levitu, uzskata politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Eksperts norādīja, ka liela intriga gaidāma brīdī, kad tiks izšķirts, vai turpmākajā vēlēšanu procesā paliks Levits vai "Saskaņas" virzītais kandidāts Sergejs Dolgopolovs.

Ja pēdējā vēlēšanu kārtas kandidātu pārī paliks Dolgopolovs un pašreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tad, visticamāk, uzvarētu Vējonis. Tomēr tas, vai Vējonis tiktu ievēlēts Valsts prezidenta amatā, būtu atkarīgs no koalīcijas spējas vienoties, pauda Skudra.

Partijas "Visu Latvijai - Tēvzemei un brīvībai/LNNK" turpmākās rīcības varētu parādīt to, vai tā vēlas destabilizēt valdību, skaidroja Skudra.

Politologs norādīja, ka gadījumā, ja Vējonis paliks kā pēdējais amata kandidāts, nav pilnīgas pārliecības par to, vai viņš tiks ievēlēts. Šis esot jautājums arī par partijas "Vienotība" deputātiem, kuri bija izvēlējušies atbalstīt Levita kandidatūru. Līdz ar to pēdējā kārtā šo deputātu nostāja varētu ieņemt nopietnu lomu vēlēšanu iznākumā.

Ja kā pēdējie kandidāti paliks Levits un Vējonis, tad Vējoņa izredzes tikt ievēlētam samazinātos, uzskata Skudra. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā var aktualizēties jautājums par šķelšanos koalīcijas partijās, tostarp "Vienotībā". Ja šī šķelšanās "izrādīsies ļoti dziļa", tad tas var kalpot par signālu iespējamai koalīcijas krišanai.

Kā ziņots, saņemot vismazāko balsu skaitu otrajā balsojumā, no cīņas par Valsts prezidenta amatu pirmais izstājās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

Par Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti. Līdz ar to var pieņemt, ka par Bondaru, kā bija solīts, nobalsojusi visa Latvijas reģionu apvienības frakcija.

Kā paziņoja balsu skaitītāji, otrajā balsojumā par aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) tika nodotas 34 balsis, bet pret - 62. Viņam sekoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ar 25 balsīm "par" un 71 "pret" un deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) ar 24 balsīm "par" un 72 balsīm "pret". Šie kandidāti cīņu par prezidenta krēslu turpinās nākamajos balsojumos.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais