Jaundibinātajām partijām rudenī nav nekādu cerību iekļūt Saeimā

Jaundibinātajām partijām rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nav nekādu cerību savākt tik daudz balsu, lai pārvarētu 5% barjeru un iegūtu deputātu mandātus. Šādu viedokli intervijā "Rietumu radio" pauda bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš.

"Man ir žēl to cienījamo cilvēku, kuri kandidē šajās sīkpartijās un vada tās," sacīja Lagzdiņš, ar šiem cilvēkiem domājot bijušo Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru ("Latvijas attīstībai"), bijušo tieslietu ministru Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija) un bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri ("No sirds Latvijai").

"Viņiem nav nekādu iespēju kļūt par parlamenta deputātiem, par politiķiem. Viņi vienkārši izšķiedīs savu politisko kapitālu, enerģiju, naudu un cerības un vēlēšanās izgāzīsies," sacīja Lagzdiņš, norādot, ka šos cilvēkus sabiedrība vērtē kā profesionāļus savā jomā, bet kā mazu partiju līderus uzskata par bezperspektīviem, par tādiem, par kuriem nav jēgas balsot. "Šie cilvēki ir vienpatņi un kā atsevišķi cienījami cilvēki nespēj pārliecināt sabiedrību, ka parlamentā spēs kaut ko izdarīt."

Lagzdiņš prognozē, ka 12.Saeimā iekļūs "Vienotība", "Saskaņas centrs" (SC), "Nacionālais bloks" un Zaļo un zemnieku savienība, tomēr "Vienotība" Saeimas vēlēšanās nesvinēs tik graujošu uzvaru kā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kur par šo partiju nobalsoja 46% vēlētāju.

EP vēlēšanās Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, galvenokārt piedalījās tie vēlētāji, kuri saskata perspektīvas un Latvijas esamību Eiropā uzskata par pozitīvu un atbalstāmu, sacīja Lagzdiņš. "Vienotība" stingri iestājas par Latvijas eiropeisko virzienu, līdz ar to labais rezultāts ir saprotams.

"Mazliet pārsteigums ir tas, ka balsošanā piedalījās maz krievvalodīgo, ar ko arī izskaidrojams SC sliktais rezultāts," sacīja Lagzdiņš. "Gribu brīdināt visus labējos politiķus, ka Saeimas vēlēšanas rudenī būs pavisam cits stāsts un tur būs pavisam cits rezultāts un cita cīņa."

Lagzdiņš uzskata, ka četru partiju iekļūšana Saeimā būtu pats labākais variants, taču iespējama arī piektā politiskā spēka iekļūšana parlamentā. Tas notiktu gadījumā, ja apvienotos radikālās krievu grupas - EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība un citi grupējumi. Šādā situācijā tiktu izveidota spēcīga alternatīva SC, kas uz Ukrainas krīzes fona iegūtu daudz Latvijas krievu vēlētāju balsu.

"Latvijas krievu vēlētāji tradicionāli ir diezgan proputiniski, reakcionāri un šovinistiski noskaņoti, un šādam reakcionāram grupējumam ir zināmas cerības gūt labus rezultātus," sacīja Lagzdiņš.