Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidenta amatā atgriešanos piedzīvojušais Arnis Lagzdiņš pārliecināts, ka sadarbība ar Daugavas stadiona vadību būs veiksmīga, sarunā ar žurnālistiem atklāja Lagzdiņš.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka bijušais organizācijas vadītājs Lagzdiņš trešdien oficiāli atgriezās LVS prezidenta amatā. Ikgadējā LVS kongresā par Lagzdiņa iecelšanu organizācijas prezidenta amatā balsoja 60 no 62 klāt esošajiem biedriem, kamēr pret nebija neviena, bet atturējās divi.
Lagzdiņš LVS vadīja jau laikā no 1993. līdz 2001.gadam, bet pēc viņa prezidenta pienākumus pārņēma Ģirts Valdis Kristovskis. Savukārt no 2005. līdz 2017.gadam organizāciju vadīja Guntis Zālītis, savukārt pēc tam stafeti pārņēma bijusī tāllēcēja Ineta Radeviča.
Tiesa, karjeru beigušajai tāllēcējai pēc atkārtotām pārbaudēm tika konstatētas pozitīvas dopinga analīzes 2012.gada Londonas olimpisko spēļu laikā, kā dēļ viņa pagājušā gada novembrī atkāpās no amata.
"Mana motivācija ir biedru uzticība, varu ar to būt ļoti gandarīts. Ļoti pārdzīvoju par šo gadījumu ar Inetu. Vieglatlētikas saime rada risinājumu, ka nākamos divus gadus uzticēt man vadīt šo organizāciju, turpinot Inetas un citu prezidentu iesākto," teica Lagzdiņš.
"Kā jebkuram vadītajām, vispirms pie viena galda jāapsēžas ar tiem cilvēkiem, kuri dara praktisko darbu. Jāsaprot viņu skatījums uz lietām un to, kā varam uzlabot darba organizāciju un domāt par attīstību. Nav noslēpums, ka vieglatlētika un sporta sabiedrība ir pārejas periodā, kas attiecās uz finansējumu. Sabiedriskās organizācijas nedarbojas tikai uz entuziasma pamata, tām ir vajadzīgs arī finansiāls atbalsts," uzsvēra LVS prezidents.
Viņaprāt, jārisina ne tikai infrastruktūras jautājumi, bet arī visi vieglatlētikas procesi kopumā.
"Diskusija par prioritāriem sporta veidiem ir bijusi desmit gadiem. Ja valsts gatavojas investēt lielas naudas infrastruktūrā, tad vienkārši forma bez satura nav nekas. Ja būs labs stadions un izcila manēža, bet nebūs sportistu, treneru, tehniskā personāla un tiesnešu, tad sporta bāžu vērtība sabiedrības acīs nebūs tāda, kādu mēs vēlēsimies," pauda Lagzdiņš.
Viņš deviņdesmitajos gados vadīja organizatorisko komiteju Eiropas U-18 čempionātam, kas Rīgā norisinājās 1999.gadā.
"Toreiz mums bija divas zelta medaļas, bet Latvija kā komanda bija desmitā vietā. Varam salīdzināt, kur mēs esam pēc 20 gadiem un kur ir iespēja augt. Ceru, ka pievērsīsim uzmanību jauniešiem, lai viņi varētu domāt kā un kad viņi atkal startēs lielās sacensībās Rīgā," uzsvēra Lagzdiņš.
LVS prezidents uzsvēra, ka ir būtiski sadarboties Daugavas stadiona attīstības projektā. Iepriekš tika ziņots, ka projekta attīstības gaitā vieglatlētika nonākusi pabērna lomā, tomēr Lagzdiņš aicināja neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus.
"Es lūgtu pirms izteikt kādus secinājumus, izpētīt valdības dokumentus par projekta struktūru un nozīmību. Projekts ir ļoti sarežģīts, jo tajā ir striktas Eiropas struktūrfondu prasības. Bez šaubām ir jābūt ļoti labiem un talantīgiem projektu vadītājiem, lai to visu realizētu. Esmu optimists un domāju, ka tāpat kā deviņdesmitajos gados stadions kļūs par pieprasītu vietu un Grīziņkalna rajons atgriezīsies tādā dzīvībā kā bija savulaik," stāstīja Lagzdiņš.
Pirms pāris nedēļām no VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un SIA "Tenisa centrs "Lielupe"" valdes locekļa amata tika atstādināts Elmārs Martinsons no, savukārt viņa vietā pirms konkursa kapitālsabiedrību vadītāja pienākumu izpildītāja amatā iecelts bijušais LVS vadītājs Zālītis.
"Ar Gunti man ir konstruktīvas attiecības. Kad biju LVS prezidents pirmo reizi, tad viņš bija Atlētu komisijas vadītājs. Pazīstu viņu vairāk nekā 20 gadus, tāpēc par sadarbību nevarēsim sūdzēties," teica Lagzdiņš, kurš LVS prezidenta amatā neplānojot veikt krasas pārmaiņas. "Vieglatlētika ir ļoti konservatīvs, disciplinēts un organizēts sporta veids. Nedomāju, ka mums ir kas kardināli jāmaina, bet ir iespējas efektivizēt procesus un iet laikam līdzi tāpat kā to dara Eiropas Vieglatlētikas asociācija un Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija."
Lagzdiņš, kuram ir 64 gadi, bija vienīgais kandidāts uz LVS prezidenta amatu. Plānots, ka prezidenta pienākumus viņš pildīs divus gadus līdz 2021.gada kongresam.
"Viens no maniem uzdevumiem kopā ar pārējo vieglatlētikas saimi audzināt un gatavot nākamo prezidentu, kurš jau ir ar zināšanām un dziļām saknēm vieglatlētikā. Ir jānāk jauniem cilvēkiem, un domāju, ka mēs tādus noteikti atradīsim," atzīmēja Lagzdiņš.
Lagzdiņš kopš 2001.gada bijis LVS Goda prezidents, tāpat savas sporta administrācijas karjerā viņā darbojies Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) un Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (SOK).
Vairākus gadus Lagzdiņš ir strādājis finanšu sektorā, un pašlaik viņš ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nozares padomnieks.
Pēc Radevičas atkāpšanās no amata valdes priekšsēdētāja funkcijas pildīja LVS viceprezidenti Andris Smočs un Jānis Upenieks, kuriem bija tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi. Upenieks gan nolēma atkāpties no viceprezidenta amata, tāpēc arī tam trešdien bija vēlēšanas.
Viceprezidentes amatā vienbalsīgi tika ievēlēta Ludmila Beļikova, kamēr viņas atstāto vietu valdē ieņems Edvīns Krūms, kurš balsojumā saņēma lielāku atbalstu par Viktoru Lāci.
LVS Statūtos noteiktie dzimumu līdztiesības principi nosaka - ja par LVS valdes priekšsēdētāju ievēlēts vīrietis, vismaz vienam no valdes priekšsēdētāja vietniekiem jābūt sievietei.
