Latvijas uzņēmumi gan mērķtiecīgi palielina savas produkcijas eksportu, gan uzsāk biznesu visdažādākajās valstīs ‒ ne tikai Eiropas Savienībā vien. Par to, kā jāsagatavojas un ar kādām problēmām jārēķinās, intervijā stāsta advokātu biroja "PwC Legal Latvija" vadošais partneris Jānis Lagzdiņš.
Ko liecina jūsu pieredze ‒ vai to uzņēmēju skaits, kuri, saskaroties ar problēmām ārzemēs, meklē juristu palīdzību, palielinās vai samazinās?
Ja mēs salīdzinām ar situāciju, kāda bija pirms gadiem desmit, tad gadījumu skaits, kad nepieciešama profesionālu juristu palīdzība saistībā ar kādu problēmu risināšanu, samazinās. Skaidrojums varētu būt tāds, ka mūsu uzņēmēji ir kļuvuši gudrāki un darbību ārvalstīs neuzsāk, tikai vadoties no emocijām, - ir brīva nauda, kaut kur jāiegulda. Tagad vairums uzņēmēju gatavojas laikus, izpēta potenciālo tirgu, konkurentus un iespējamos partnerus, plāno uzņēmējdarbību daudz detalizētāk. Tāpat daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts dažādiem juridiskiem aspektiem. Piemēram, ja ir paredzēts veidot kopuzņēmumu, tad pirms sadarbības uzsākšanas jau tiek atrunāts, kā tā reāli norisināsies, kā notiks lēmumu pieņemšana, kas uzņēmumā uzņemsies vadītāja lomu un kādas būs visu partneru tiesības un pienākumi, kā tiks risinātas domstarpības, ja līdz tādām tomēr nonāks, tiek paredzēti dažādi exit mehānismi, kurus var iedarbināt jebkura no pusēm būtisku domstarpību gadījumā, lai netiktu paralizēta vai ietekmēta uzņēmuma darbība.
Kādi pašlaik ir raksturīgākie gadījumi, kad uzņēmēji spiesti meklēt advokātu palīdzību?
Katra situācija ir individuāla, un katram ir savas problēmas. Ja mēs visi sākumā visu zinātu, tad vēlāk problēmas nerastos. Tas, ko bieži vien neņem vērā, it kā ir sīkumi, kas beigās rada nopietnus konfliktus. Ir grūti pieņemt, ka daudzās valstīs ir atšķirīga mentalitāte. Piemēram, ja Latvijā uzņēmējs ņem kredītu, tad plāno to arī atdot. Taču ir valstis, kurās rīkojas pēc principa - ja sanāks, atdosim, ja ne, tad ne. Ir arī valstis, kur kredīta neatdošana ir teju vai goda lieta. Tāpēc jārēķinās, ka pretī var būt arī tādi partneri. Mēs zinām par ļoti laba un veiksmīga uzņēmuma - AS "Valmieras stikla šķiedra" salīdzinoši neveiksmīgo pieredzi ar rūpnīcu ASV, kur meitasuzņēmumam "P-D Valmiera Glass USA Corp." nācās apturēt otrās fāzes darbību. Uzņēmums bija analizējis un paredzējis, šķiet, teju vai visu, un veiksmei ticēja gan uzņēmuma vadība, gan akcionāri, gan bankas, kas deva kredītus. Bet, kā izrādījās vēlāk, cita starpā viens no neveiksmes cēloņiem bija tik triviāli vienkārša lieta kā darbaspēks un tā īpatnības konkrētajā štatā, kas lielā mērā ietekmēja to, kas šobrīd notiek ar uzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp.".
Latvijas mediji atspoguļo arī latviešu uzņēmuma "LU Invest" konfliktu ar partneriem Ukrainā. Cik zināms, jūs sniedzat mūsu uzņēmējiem juridisko palīdzību arī šajā lietā. Kas tur netika ņemts vērā?
Šis gadījums apliecina, ka problēmas var gadīties pat tad, ja viss ir rūpīgi saplānots un sagatavots. Juridiski visi līgumi un kopuzņēmuma statūti tika rūpīgi izstrādāti. Tika panāktas vienošanās par kopuzņēmuma pārvaldību u. tml. Šķita, ka šī ir perfektā savienība - vienam no akcionāriem ir nepieciešamā zinātība lauksaimniecībā, savukārt otram vajadzīgie finanšu līdzekļi, kurus tas vēlas investēt Austrumeiropā. Taču šoreiz nebija pareizi novērtēts partneris - it kā respektabls ASV fonds "NCH Capital". Tagad, šķetinot lietu atpakaļ, ir izdevies identificēt arī citus ļoti līdzīgus gadījumus, no kā secināms, ka "NCH Capital" Ukrainā šis nav pirmais šāda veida neglītais gadījums.
Katrai valstij ir savas īpatnības arī tiesu sistēmā. Piemēram, Ukrainas tieslietu sistēmu pieņemts uzskatīt par korumpētu. Vai jūs to ņemat vērā? Un ko šādos gadījumos var darīt?
Jā, mūsu saskarsme un pieredze ar Ukrainas tiesu sistēmu ir bijusi, ja tā var teikt, vairāk nekā interesanta, un "LU Invest" un "NCH Capital" lietas virzība rada dažādas pārdomas un aizdomas.
Primāri mēs risinām strīdus nacionālā līmenī atbilstoši katras valsts specifikai, izmantojot mūsu biroju tīklu, bet, ja tas nav iespējams, izmantojam visus klientam pieejamos instrumentus. Tā šajā gadījumā Latvijai ir līgums ar Ukrainas valsti par investīciju aizsardzību, un saskaņā ar to mēs gatavojam pretenziju Ukrainai, kas nav pildījusi saistības investora tiesību aizsardzībai.
Tāpat izmantojam citus starptautiskus instrumentus, lai atrisinātu strīdu. Piemēram, sadarbojamies ar ASV Vērtspapīru un biržas komisiju, kā arī ASV prokuratūru un pat Federālo izmeklēšanas biroju.
Katrā ziņā mēs paredzam starptautisku tiesvedību un esam iesaistījuši ne tikai Ukrainas kolēģus, bet arī PwC Lielbritānijas biroju, kas kopīgi ar mums pārstāvēs Latvijas uzņēmumu starptautiskajā arbitrāžā.
Tātad lieta tiks skatīta Lielbritānijā?
Visticamāk, tās būs Amerikas Savienotās Valstis, bet iespējami arī citi varianti. Pie tā vēl šobrīd aktīvi strādājam, un visas nianses šobrīd nevēlētos atklāt. Bet domāju, tiklīdz lieta nonāks līdz starptautiskajai arbitrāžai, tā būs ļoti publiska.
Bet Latvijai nav tā labākā pieredze ar starptautisko arbitrāžu...
Man grūti komentēt lietas, kuru iztiesāšanā paši neesam piedalījušies. Jā, tās parasti ir nopietnas lietas, kad bieži vien nepietiek tikai ar ārvalstu advokātu nolīgšanu. Nepieciešami pareizie pārstāvji, liela komanda, kas darbojas vairākās valstīs paralēli un spēj atrast kopīgu risinājumu. Manuprāt, lai lieta būtu veiksmīga, atslēgas vārds ir komanda. Un komandu es šeit domāju plašākā nozīmē. Ne tikai labus savas jomas ekspertus no katras valsts, kas sasaistīti kopā un darbojas vienā komandā. Tas noteikti ir labi. Kā saka - labāk nekā nekas. Bet ar komandu es domāju patiesi vienotu, integrētu komandu, kas darbojas kopā no projekta uz projektu, no lietas uz lietu. Tieši tas dod īsto komandas spēku. Un īstenu spēku šajās starptautiskajās arbitrāžas lietās dod vienota starptautiska komanda.
Kā ir ar Latviju un Eiropas Savienības tiesu?
Manuprāt, Eiropas Savienības tiesā jau Latvijai ir krietni labāks "track record". Lieta Eiropas Savienības tiesā tiek skatīta, ja lietā tiek skarta ES likumdošana.
Vai esat pārstāvējis kādu klientu Eiropas Savienības tiesā?
Jā, arī man ir bijis tas gods pārstāvēt klientu Eiropas Savienības tiesā ļoti interesantā lietā. Tiesai tika lūgts sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar PVN īpašā režīma jautājumu saistībā ar precēm, kuras satur dārgmetālus vai dārgakmeņus.
Šis bija ļoti interesants process ar tagadējo Latvijas Republikas prezidentu Egilu Levitu kā tiesas palātas priekšsēdētāju.
Kas tas bija par uzņēmumu?
Šoreiz atļaušos klientu neminēt.
Labi. Toties sadarbība ar ASV Vērtspapīru un biržas komisiju (U.S. Securities and Exchange Commission) Latvijai, šķiet, ir kas jauns.
Jā, Latvijā šajā ziņā ir maza pieredze, jo mums reti iznāk saskarties ar regulētiem ASV uzņēmumiem. Taču "NCH Capital" darbību šī komisija uzrauga. Mūsu pirmā sadarbības pieredze ar komisiju ir ļoti pozitīva, bijām ASV un kopā ar amerikāņu kolēģiem un Latvijas vēstniecības cilvēkiem sniedzām savu prezentāciju komisijas pārstāvjiem par Latvijas uzņēmuma sadarbību ar “NCH Capital” un līdz šim konstatētajiem pārkāpumiem. Bijām patīkami pārsteigti, cik ļoti komisijas cilvēki iedziļinājās jautājumā pēc būtības, iedziļinājās katrā sīkākajā detaļā. Šķita, ka viņi bija pārsteigti par notikušo un to, ka kaut kas tāds vispār iespējams. Protams, komisija mums nesniedz informāciju par izmeklēšanas gaitu un to, ko viņi dara. Taču neoficiāli mums ir zināms, ka izmeklēšana notiek un attiecīgas darbības tiek veiktas. Raugoties no uzraugāmo uzņēmumu viedokļa, noteikti ir skaidrs, ka neviens no tiem nevēlas nonākt ASV Vērtspapīru un biržas komisijas uzmanības lokā.
Runājot par ASV Vērtspapīru un biržas komisijas spēku un ietekmi, varu minēt vienu no nesenākajiem notikumiem ‒ vēl tikai pagājušajā gadā ASV tirdzniecības milzis ''Walmart'' piekrita samaksāt naudas sodu vairāk nekā 144 000 000 dolāru apmērā par "Foreign Corrupt Practices Act" pārkāpumiem Brazīlijas teritorijā. Un samaksāt sodu šādā apmērā izlīguma ietvaros, lai tikai netiktu turpināta izmeklēšana. Par šādām soda naudām mēs runājam. Par šādu patiesu spēku.
Mēs sadarbojamies arī ar ASV prokuratūras biroju un Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), kas arī interesējās par šo lietu. Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem tikties ASV neizdevās, taču esam jau vienojušies par datumu attālinātai intervijai videokonferences režīmā. Šī noteikti būs interesanta pieredze un kaut kas pilnīgi jauns un citādāks. Bet ticu, ka sadarbībā ar ASV kolēģiem mēs spēsim nodrošināt izmeklētājus ar visu nepieciešamo informāciju un faktiem.
Un tad uzņēmējiem nekas cits neatliek kā nākt pie jums, advokātiem. Kā zināt, kādu partneri izvēlēties, un kāpēc viņi izvēlas tieši jūs?
Izvēlei par labu mums droši vien ievērojamu lomu nospēlēja tas, ka mēs esam liels starptautisks advokātu birojs. Esam pārstāvēti teju visur pasaulē un varam tur palīdzēt uzņēmējiem. Mūsu pieredze un kompetences ļauj ne tikai ieteikt, kādu taktiku izvēlēties klienta interešu aizsardzībai, aizsargāt klienta intereses tiesā, bet arī atrast īsto forumu klienta interešu aizsardzībai un panākt, ka klienta argumenti tiek uzklausīti un izvērtēti visaugstākajā līmenī teju jebkurā pasaules valstī.
Turklāt mēs esam ne tikai juristi, bet mūsu komandā ir arī ļoti pieredzējuši biznesa konsultanti, nodokļu konsultanti. Tas palīdz mums iedziļināties klienta biznesā, lai jau no sadarbības sākuma varētu labāk izprast lietas būtību un biznesa specifiku, ieteikt vislabākos risinājumus.
Mēs varam piedāvāt kompleksus risinājumus, piemēram, nodokļu, kiberdrošības vai finanšu jomās, atrodoties zem viena jumta. Piemēram, mūsu pieredzē bija gadījums, kad klienta uzdevumā mums bija uzdots izpētīt uzņēmumu, kuru tas vēlējās iegādāties, veikt šī uzņēmuma padziļināto izpēti. Tieši sadarbībā ar kolēģiem no nodokļu un finanšu konsultantu komandas secinājām, ka pastāv liela varbūtība, ka uzņēmumā tiek maksātas aplokšņu algas. Rezultātā klients, iepazinies ar izpētes rezultātiem, pieņēma lēmumu šo uzņēmumu neiegādāties, lai gan sākotnēji viss izskatījās ļoti rožaini un padziļinātā izpēte tika pasūtīta teju vai tikai formāli.
Domāju, vēl viens no mūsu lielākajiem trumpjiem ir tas, ka mēs esam pietiekami pieredzējuši, taču vienlaikus arī gana jauni, lai būtu azartiski, drosmīgi uzņemties saprātīgu risku un orientēti uz klientam nepieciešamā rezultāta sasniegšanu. Azarts un dzirkstele acīs ir tas, kam jābūt mūsdienu konsultantam. Ne tikai juristam vai advokātam, bet konsultantam. Jāspēj un, pats galvenais, jāgrib iedziļināties klienta jautājumā pēc būtības, kā saka, līdz kaulam, līdz sīkākajai niansei.
Ko jūs iesakāt neaizmirst uzņēmējiem, kas gatavojas uzsākt biznesu ārvalstīs?
Jo vairāk sagatavošanās darba uzņēmēji ieguldīs sākumposmā un sadarbība tiks detalizētāk atrunāta, jo mazāka būs iespējamība tiesvedībai. Bet, ja tomēr uzņēmējs ir nonācis līdz domstarpībām, strīdam vai tiesvedībai - rūpīgi izvēlēties un nokomplektēt komandu un gūt pārliecību, ka visa komanda, nevis tikai atsevišķa komandas daļa kārtīgi iedziļinās problemātikā un jautājumā pēc būtības.
