Nabadzībā slīgstošās Ziemeļkorejas varas iestādes šķiet apņēmības pilnas pabeigt bēdīgi slavenās viesnīcas Ryugyong celtniecību. 330 metru augstā, piramīdai līdzīgā celtne, kuru žurnāls Esquire nodēvējis par "briesmīgāko ēku cilvēces vēsturē", joprojām spocīgi slejas virs Phenjanas, taču tagad viena no tās skaldnēm vismaz ir apdarināta ar alumīnija un stikla plāksnēm.
"Visā pilsētā pēdējā gada laikā paplašinājušies celtniecības darbi, un galvenokārt tas attiecas uz Ryugyong. Šī viesnīca fascinē visus, kas ierodas Phenjanā, un, kaut gan tajā nav iespējams iekļūt, par to klīst daudz nostāstu un leģendu," intervijā BBC stāstījis Saimons Kokerels, kura pārstāvētā kompānija Koryo Tours specializējas ārzemju tūristu piesaistīšanā Ziemeļkorejas galvaspilsētai.
Viesnīca patiešām ir leģendāra. 105 stāvus augstās ēkas, kurā bija paredzēts ierīkot 3000 numuriņu, būve sākās 1987. gadā. Ļaunas mēles melš, ka vērienīgā celtniecība bija komunistiskās un skaudīgās Ziemeļkorejas atbilde Dienvidkorejai, kas ieguva tiesības rīkot 1988. gada vasaras olimpiskās spēles. Līdz 1992. gadam tika uzsliets ēkas karkass, taču tad notika neparedzēts gadījums – sagruva Padomju Savienība, ar kuras atbalstu tika būvēta viesnīca, un darbus nācās iesaldēt. Pamazām pamestā ēka, kuras nosaukums korejiešu valodā nozīmē Vītolu galvaspilsēta, kļuva par vispārējā sabrukuma simbolu, un likās, ka ierūsējušais celtnis uz tās jumta nekad vairs neatsāks darbu.
Deviņdesmito gadu sākumā mākslinieku zīmētas bildītes ar viesnīcu (kādai tai būtu jāizskatās pēc pabeigšanas) tika attēlotas uz Ziemeļkorejas pastmarkām, taču pagājušās desmitgades vidū bēdīgi slavenās ēkas siluetu sāka griezt ārā no oficiāli izplatītajām pastkartēm ar Phenjanas panorāmu. Celtne neoficiāli tika dēvēta par Spoku hoteli vai Pastardienas hoteli un regulāri iekļuva dažādu Rietumu izdevumu rīkotajās aptaujās par pasaules atbaidošākajām ēkām. Reuters atgādina, ka vairāki Dienvidkorejas arhitekti izteikuši aizdomas – darbi pārtraukti ne tik daudz līdzekļu trūkuma dēļ kā tāpēc, ka nav bijusi īsta pārliecība, ka to turpināšanas gadījumā celtne nesabruks. Bet, protams, arī finansiālā puse esot svarīga – lai ēku savestu kārtībā, tajā esot jāiegulda aptuveni divi miljardi dolāru, kas ir ne mazāk un ne vairāk kā 10% no Ziemeļkorejas ikgadējā iekšējā kopprodukta.
Tomēr pagājušā gada vasarā ap celtni pamazām sākusies rosība – tās pabeigšanu uzņēmusies Ēģiptes kompānija Orascom Telecom. BBC ziņo, ka pašlaik celtniecībā nodarbināti vairāki desmiti ēģiptiešu inženieru un aptuveni 2000 vietējo strādnieku. "Pagaidām nekādas problēmas nav radušās. Mūsu pirmais darbs ir pabeigt ēkas ārējo apdari, jo bez tās nav iespējams sākt iekšdarbus," sarunā ar BBC saka Orascom Telecom reģionālās nodaļas vadītājs Haleds Bihara, kurš sola, ka ārējā apdare tikšot pabeigta līdz 2010. gadam. Pagaidām vēl neesot pieņemts galīgais lēmums par to, kas atradīsies ēkas iekšienē, taču domājams, ka tiks izmantots Dubaijas modelis – celtnē būs gan viesnīcas, gan biznesa telpas, gan iepirkšanās centri, gan dzīvojamās telpas. Attiecībā uz Phenjanu šīs idejas gan izklausās samērā amizanti, jo valsts galvenais uzdevums pašlaik ir elementāra izdzīvošana, nevis arābu šeihu cienīgas pārmērības.
Starp citu, H. Bihara apgalvo, ka viņa kompānijai, kas nodarbojas arī ar mobilo sakaru ieviešanu Ziemeļkorejā (uz Spoku hoteļa ēkas jumta jau uzstādīti raidītāji), neesot noteikta termiņa, līdz kuram celtne jānodod ekspluatācijā. Tomēr baumu līmenī bieži tiek piesaukts 2012. gada 15. aprīlis – diena, kad Ziemeļkorejā tiks atzīmēta valsts dibinātāja un "mūžīgā prezidenta" Kim Ir Sena 100. dzimšanas diena.