Irānas Ārlietu ministrija oficiāli noliegusi, ka Sīrijā un Libānā atrastos Irānas Islāma revolūcijas sargu korpusa (IRGC) īpašo uzdevumu vienības al-Qods karavīri. Ministrijas pārstāvis paziņojusi, ka korpusa pavēlnieka sacītais, uz ko atsaukušies masu informācijas līdzekļi, esot «izrauts no konteksta» un publicēts politisku apsvērumu dēļ.
Jāpiebilst, ka Libānas prezidents jau pieprasījis oficiālus paskaidrojumus no Teherānas par al-Qods spēku atrašanos Libānā.
Informācija par to, ka IRGC komandieris, ģenerālis Mohammeds Alī Džafari ir apstiprinājis Irānas īpašo uzdevumu vienību kaujinieku klātbūtni Sīrijā un Libānā, pirmo reizi sestdien parādījās kādā Libānas laikrakstā, no kura ātri pārceļoja uz starptautisko mediju slejām. M. A. Džafari esot uzsvēris, ka runa ir tikai par militārajiem padomniekiem, kuri nepiedaloties kaujas operācijās, taču esot gatavi tajās iesaistīties, ja notiks ārzemju spēku iebrukums Sīrijā. Kā norāda Reuters, IRGC komandieris neesot precizējis, par cik karavīriem vai virsniekiem ir runa, taču Daily Telegraph vēl septembra sākumā rakstīja, ka Irānas prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds personīgi sankcionējis 150 virsnieku nosūtīšanu uz Irānu. Al-Qods vienība parasti nodarbojas ar militāro izlūkošanu un speciālo operāciju organizēšanu.
Tomēr Irānas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ramins Mehmanparasts izplatījis oficiālu paziņojumu, kurā norādīts, ka ģenerālis ir pārprasts. «Reģionā, jo sevišķi Sīrijā, Irānas militārās klātbūtnes nav,» amatpersonas sacīto citē Reuters. Ārlietu ministrijas pārstāvis arī uzsvēris, ka ģenerāļa sacītais ir sagrozīts un šī informācija tikusi izmantota politiskos nolūkos, lai nomelnotu Irānu.
AP norāda, ka ministrijas paziņojums sekojis dienu pēc tam, kad Libānas prezidents Mišels Suleimans izsaucis Irānas vēstnieku Libānā Gazanfaru Roknabadi un pieprasījis viņam sniegt oficiālus paskaidrojumus par Irānas militāro klātbūtni Libānā. Pēc neoficiālas informācijas, prezidentu nav apmierinājusi vēstnieka atbilde, ka runa bijusi tikai par Sīriju, nevis Irānu. Jāatgādina, ka 1982. gadā tieši al-Qods Bālbekas pilsētu (Bekā ielejā) palīdzēja pārvērst par irāņu izveidotās kustības Hezbollah atbalsta punktu. Tika gan uzskatīts, ka lielākā daļa, ja ne visi, Irānas pilsoņi Libānu pametuši 2005. gadā, kad pēc 29 gadus ilgušas militārās klātbūtnes šo valsti atstāja Sīrijas bruņotie spēki.
Laikraksts Christian Science Monitor atgādina, ka par Irānas spēku līdzdalību Sīrijas armijas veiktajās operācijās baumas klīst jau mēnešiem ilgi. Piemēram, viens no al-Qods komandieriem, Izmails Gaani vēl maijā kādā intervijā neapdomīgi izteicies, ka «pirms mūsu ierašanās sīriešu opozīcija slepkavoja pārāk daudz cilvēku». Daily Telegraph rīcībā esošā informācija liecina, ka lēmumu par lielākas militārās palīdzības sniegšanu Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīmam Irāna pieņēmuši šā gada jūlijā – neilgi pēc tam, kad terora aktā tika nogalināts Sīrijas aizsardzības ministrs un vēl vairākas amatpersonas. Augustā sīriešu opozīcija vēstīja, ka tās gūstā nokļuvuši 48 Irānas pilsoņi, starp kuriem esot arī al-Qods virsnieki. Teherānas oficiālajā paziņojumā gan norādīts, ka šie cilvēki, starp kuriem, «iespējams, arī ir kāds atvaļināts Revolūcijas sargu veterāns, Sīrijā ieradušies svētceļojumā».
Christian Science Monitor arī atgādina, ka par Irānas sniegto militāro palīdzību Sīrijai stāstījis bijušais Irākas viceprezidents Tariks Hašemi. «Mana valsts diemžēl kļuvusi par koridoru, kuru Irāna izmanto, lai apgādātu Bašara Asada autoritāro režīmu un slepkavotu nevainīgus cilvēkus Sīrijā. Nav runa tikai par gaisa telpu. Caur Irāku Sīrijā nokļuvuši tūkstošiem irāņu kaujinieku,» viņš sacījis. Jāatgādina, ka T. Hašemi dzīvo trimdā Turcijā un pagājušajā nedēļā viņam dzimtenē aizmuguriski piespriests nāvessods par līdzdalību politisko slepkavību organizēšanā.