Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Francijā no Rumānijas un Bulgārijas ieceļojušie čigāni faktiski kļuvuši par izstumtajiem, ir tas, ka viņiem ir ļoti sarežģīti legāli iegūt darbu. Tas nozīmē, ka viņi nedz var maksāt nodokļus, nedz īrēt mitekļus.
To apzinās arī Francijas valdība, kas nolēmusi, ka pakāpeniski tiks atvieglotas iespējas romiem legāli strādāt. Tiesa, daļa Francijas sabiedrības par formulējumu «pakāpeniski» tikai smīn – 2013. gada beigās ierobežojumi, kas attiecas uz jauno ES dalībvalstu (Rumānijas un Bulgārijas) pilsoņiem darba tirgū, vienalga tiks atcelti.
Franču sabiedrības apziņā plaši iesakņojies stereotips, ka no Austrumeiropas ieceļojušie čigāni ir neprašas un sliņķi, kuri pārtiek tikai no ubagošanas, zagšanas, atkritumu šķirošanas, raksta interneta ziņu vietne The Local. «Tā nav taisnība, es vēlos strādāt,» sarunā ar AFP saka 24 gadus vecais Marcels Stoičans. Viņš apgalvo, ka pēc izglītības ir mūrnieks, taču prot arī apstrādāt metālu un mazliet gleznot, tomēr pēc viņa iemaņām Francijā diemžēl neesot pieprasījuma. Un ne jau tāpēc, ka Francijā nebūtu vajadzīgi šādi amatnieki, bet tādēļ, ka darba devējiem likti administratīvi šķēršļi. Pieņemot darbā ieceļotāju no Rumānijas vai Bulgārijas, darba devējam jāmaksā vienreizēja nodeva 300 eiro apmērā, bet gadījumos, ja līgums tiek noslēgts uz vairāk nekā gadu – procenti no darba algas, kas var sasniegt pat 1800 eiro. Saprotams, ka darba devējiem šādi noteikumi nav izdevīgi un labākais, uz ko var cerēt čigāni, nelegāls un nepastāvīgs darbs.
Pēc Eiropas Padomes aizrādījuma, ka Francijai nepieciešams ievērot čigānu tiesības, integrēt šīs tautības ieceļotājus sabiedrībā, cita starpā arī pārtraucot diskriminēt darba tirgū, premjerministra Žana Marka Ero valdība nolēmusi, ka šī nodeva tiks atcelta. Tāpat premjera birojs paziņojis, ka tiks paplašināts to profesiju saraksts, kuros Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem ir atļauts strādāt, – pašlaik šajā sarakstā ir 150 profesiju, lielākoties ne īpaši labi apmaksātas. Tomēr nosacījums, ka ieceļotājiem no Rumānijas un Bulgārijas nāksies saņemt darba atļaujas, lai drīkstētu vairāk nekā trīs mēnešus uzturēties Francijā, paliek spēkā – acīmredzot līdz 2013. gada beigām, raksta AP.
Ž. M. Ero, neprecizējot, kad šie atvieglojumi stāsies spēkā, nodēvējis tos par «humānisma un cieņas izrādīšanu». Tomēr skepse par to, vai šī rīcība palīdzēs uzlabot situāciju, saglabājas. Opozīcija atgādina, ka bezdarba līmenis Francijā sasniedz 10%, turklāt ekonomika nokļuvusi recesijā un, visticamāk, tuvākajā laikā bezdarbs tikai turpinās augt. Tas romu izredzes atrast darbu un legalizēties ievērojami samazina. Rumānijas premjera Viktora Pontas preses sekretārs Andrejs Zaharesku arī norādījis uz to, ka Francijas valdība pagaidām tikai deklarējusi savus nodomus, un paziņojis, ka oficiāla Bukarestes reakcija sekos pēc tam, kad Francija ķersies pie šā plāna realizēšanas.
Uz to, ka palielināsies iespēja atrast darbu, ļoti cer 22 gadus vecais Jonuts Tranka, kurš kopā ar citiem savas ģimenes locekļiem dzīvo nometnē netālu no Orlī lidostas. «Ja mēs atradīsim darbu, tad varēsim noīrēt dzīvokli un maksāt īres maksu,» viņš saka sarunā ar AP. Tajā pašā laikā jaunais vīrietis nenoliedz, ka daudzi viņa tautieši, pat pēc darba iegūšanas, diezin vai būs gatavi atmest tradicionālo dzīvesveidu, kas paredz uzturēšanos taboros un klejošanu.