Sīrija mīnē ceļus gar robežu
Sīrija izvieto mīnas gar Libānas un Turcijas robežu, tostarp mīnējot ceļus, kurus izmanto bēgļi, lai pamestu nemieru plosīto valsti, otrdien paziņojusi cilvēktiesību aizsardzības organizācija «Human Rights Watch» (HRW).
«Sīrijas režīms mēģina atturēt cilvēkus no ierašanās [valstī] un no valsts pamešanas,» norādīja HRW Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas atzara direktora vietnieks Nadims Hurijs
Viņš piebildis, ka tam būs letālas sekas, jo šos ceļus izmanto bēgļi, kā arī tie tiek izmantoti ievainoto cilvēku evakuācijai.
HRW ir publiskojusi aculiecinieku un atmīnētāju liecības, ka Sīrijas armija jau mēnešiem ilgi izvieto mīnas, kuru dēļ gājuši bojā un cietuši jau vairāki civiliedzīvotāji.
Pēdējais šāds gadījums noticis 5.martā, kad kāds jauns sīrietis, atgriežoties no Turcijas, uzkāpis mīnai, zaudējot labo kāju, norādīja Hurijs.
Līdzīgs liktenis februārī piemeklējis arī kādu 15 gadus vecu puisi, kurš palīdzējis ievainotam ģimenes draugam pamest Himsas Babamras rajonu un nokļūt Libānas ziemeļos. Viņš uzkāpis mīnai 50 līdz 60 metrus no robežas.
«Nav absolūti nekāda attaisnojuma, lai kāda valsts izmantotu šādus (..) ieročus,» uzsvēra HRW pārstāvis Stīvs Gūss, piebilstot, ka šādu rīcību neattaisno neviens mērķis.
Sīrija, kura, līdzīgi kā Libāna, nav parakstījusi starptautisko vienošanos par mīnu aizliegumu, sāka izvietot tās gar savu robežu novembrī, norāda HRW.
Domājams, ka pēdējo reizi Sīrija izmantojusi mīnas 1982.gada konfliktā ar Izraēlu un Libānu.
Sīrijas arsenālā ir galvenokārt Padomju Savienībā un Krievijā ražotas mīnas, liecina HRW rīcībā esošā informācija.
Organizācija aicina Sīrijas režīmu pārstāt mīnu izvietošanu, norādot, ka tas var apdraudēt cilvēkus vēl daudzus turpmākos gadus.
«Draudi nepastāv tikai šodien, tie ir draud arī nākotnei,» intervijā aģentūrai AFP norādīja Hurijs.
ANO apkopotie dati liecina, ka kopš pērnā marta, kad Sīrijā sākās protesti pret prezidenta Bašara al Asada režīmu, valstī nogalināti vairāk nekā 8000 cilvēku.