Izmeklēs CIP veikto aizturēto spīdzināšanu

ASV tieslietu ministrija uzdevusi federālajam prokuroram Džonam Daremam izmeklēt gadījumus, kad Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieki spīdzinājuši aizdomās turētus teroristus, lai iegūtu no viņiem informāciju.

Vienlaikus prezidents Baraks Obama pieņēmis lēmumu, saskaņā ar kuru jauna struktūra, kuras uzdevums būs sagūstīto kaujinieku pratināšana, izveidota nevis CIP, bet Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) paspārnē, turklāt šīs vienības vadītājs atskaitīsies prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos Džeimsam Džonsam.

Reuters atgādina, ka lēmumu par īpašā prokurora iecelšanu ASV tieslietu ministrs un ģenerālprokurors Ēriks Holders pieņēmis dienā, kad tika publiskota jauna informācija par CIP darbinieku veiktajām ieslodzīto spīdzināšanām. Kaut gan daļa no šā ziņojuma, kas sastādīts jau 2004. gadā, joprojām palikusi slepena, dažas detaļas ir šokējošas. Jāpiebilst, ka tieslietu ministrijas lēmumu par īpašā prokurora iecelšanu jau asi kritizējuši republikāņi, kuru pārstāvētais prezidents Džordžs Bušs un viņa ieceltie tieslietu ministrijas darbinieki savulaik šādas pratināšanas metodes bija atzinuši par leģitīmām. Reuters uzsver, ka arī liberālā spārna pārstāvji, kuri gan ir apmierināti ar faktu, ka prezidenta B. Obamas administrācija šādā veidā skaidri likusi saprast, ka līdzīgas nelikumības vairs neatkārtosies, pauduši bažas, ka sodīti tiks tikai CIP ierindas darbinieki, nevis amatpersonas, kuras pasludinājušas šīs pratināšanas metodes par likumīgām.

The New York Times raksta, ka daļēji atslepenotajā dokumentā, kuru 2004. gada nogalē sācis sastādīt CIP ģenerālinspektors Džons Helgersons, atrodamas patiesi šausminošas detaļas. Piemēram, pratinot Abdelrahimu Naširi (viņš tika apsūdzēts par 2000. gadā Jemenā notikušo uzbrukumu amerikāņu mīnukuģim Cole, kurā gāja bijā 17 amerikāņu karavīru), viņam draudēts ne tikai ar ieroci (tiesa, nepielādētu), bet arī elektrisko urbi. Pratinātāji laiku pa laikam ieslēguši instrumentu un tuvinājuši to aizdomās turētā galvai. Nesaņēmuši gaidītās liecības, viņi A. Naširi piedraudējuši, ka sagūstīs un viņa acu priekšā izvaros viņa māti. Savukārt vienam no iespējamajiem 2001. gada 11. septembra terora aktu organizētājiem Halīdam Šeiham Mohammedam piedraudēts – ja notiks vēl kāds uzbrukums amerikāņu pilsoņiem, tiks nogalināti viņa bērni. Dokumentos arī atrodamas liecības, ka nolūkā izspiest no aizdomās turētajiem informāciju pratinātāji nereti imitējuši viņu kameras biedru sodīšanu ar nāvi.

AFP vēsta, ka Dž. Helgersona ziņojumā citēti arī vairāki CIP operatīvie darbinieki, kuri izteikuši bažas, ka šādu metožu izmantošana, neraugoties uz to, ka to apstiprinājusi tieslietu ministrija, kādreiz viņus var novest uz apsūdzēto sola par kara noziegumiem. "Pēc desmit gadiem es noteikti ļoti nožēlošu to, ko pašlaik darām, taču tas ir jādara," sacījis kāds CIP darbinieks. Pašreizējais CIP direktors Leons Paneta, atzīstot, ka brīžam pratināšanas patiešām robežojušās ar spīdzināšanām, aicinājis nevainot visā operatīvos darbiniekus un CIP vadību, uzsverot, ka pārvalde savulaik ļoti uzstājīgi pieprasījusi skaidrojumus no Dž. Buša administrācijas un tikai pēc to saņemšanas atļāvusi attiecīgu pratināšanas metožu izmantošanu. "CIP galvenais uzdevums pašlaik ir nevis vakardienas, bet šodienas un rītdienas cīņas," viņš piebildis sarunā ar Reuters, uzsverot, ka visas ziņas par aizturēto spīdzināšanām jau ir "vakardienas stāsts". Amerikāņu mediji uzsvēruši, ka, spriežot pēc visa, arī pats B. Obama labprāt aprobežotos ar šīs prakses nosodīšanu un tālāku nepieļaušanu, taču Ē. Holders, izskatās, nolēmis iet līdz galam un patiešām panākt, ka kādam no pratinātājiem nākas sēsties uz apsūdzēto sola.

Svarīgākais