Francijas parlamenta apakšpalātā vakar uzsāktas debates par likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību par 1915. gadā veiktā turku genocīda pret armēņiem noliegšanu.
Likumprojekta izskatīšana izraisījusi ļoti asu reakciju no Turcijas puses – šīs valsts premjers Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Francijai nāksies rēķināties ar nopietnu divpusējo politisko un ekonomisko attiecību pasliktināšanos. Vakar Parīzes ielās pret likumprojektu protestēja arī Francijas turku kopienas pārstāvji.
AFP atgādina, ka vēl 2001. gadā Francijas parlaments pieņēma likumu, saskaņā ar kuru simtiem tūkstošu armēņu bojāeja pašreizējās Turcijas austrumu provincēs tika atzīta par Osmaņu impērijas veiktu genocīdu. Armēņi apgalvo, ka nogalināti vai badā nomērdēti 1,5 miljoni šīs tautības pārstāvju. Turki apšauba gan pašu genocīda faktu, uzsverot, ka visi 1915. gadā bojāgājušie ir Pirmā pasaules kara upuri (armēņi šajā karā karoja Krievijas pusē), gan armēņu nosauktos skaitļus. Ankara uzskata, ka karadarbības laikā bojā varētu būt gājuši 300 līdz 400 tūkstoši armēņu, taču tikpat lielus zaudējumus cietuši arī turki.
Saskaņā ar likumprojektu, kuru Francijas parlamenta apakšpalātā jeb Nacionālajā asamblejā iesnieguši 40 deputātu no valdošās partijas UMP, armēņu genocīda noliegšana vai upuru skaita apšaubīšana turpmāk tiks sodīta ar 45 000 eiro lielu naudassodu un gadu cietumā. Reuters gan uzsver, ka 2006. gadā parlamenta apakšpalāta jau paspēja pieņemt līdzīgu likumu, taču to bloķēja Senāts. Arī tagad politologi prognozē, ka pozitīvam balsojumam Nacionālajā asamblejā varētu sekot Senāta veto.
Turcijas premjers R. T. Erdogans vērsis uzmanību uz to, ka diskusijas par armēņu genocīdu Francijā regulāri atkārtojas ik pēc pieciem gadiem – kārtējo vēlēšanu priekšvakarā. R. T. Erdogans atgādinājis, ka nākamā gada pavasarī Francijā notiks gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas, prezidents Nikolā Sarkozī un viņa partija UMP vēlas nodrošināties ar vairāk nekā 400 000 Francijā dzīvojošo armēņu atbalstu, un tieši šā iemesla dēļ jautājums atkal ir aktualizēts. AFP vēsta, ka trešdienas vakarā sniegtā intervijā ziņu aģentūrai Anatolia Turcijas valdības vadītājs bijis samērā skarbs, pavēstot, ka Turcija var noteikt sankcijas pret Parīzi. «Ļoti iespējams, ka rīt es paziņošu, kā mēs gatavojamies rīkoties pirmajā etapā, un pēc tam darīsim zināmu, kādas sankcijas sekos otrajā un trešajā etapā,» teicis premjers. Saskaņā ar AFP rīcībā esošajām ziņām runa var būt gan par Turcijas vēstnieka Parīzē atsaukšanu un Francijas vēstnieka Ankarā izraidīšanu, gan tirdzniecības sankcijām, kas neļaus Francijas kompānijām pretendēt uz Turcijas valsts pasūtījumiem un ierobežos to iespējas darboties valstīs, kurās Turcija bauda zināmu ietekmi – piemēram Libānā vai Lībijā. 2010. gadā Turcijas un Francijas divpusējās tirdzniecības apjoms sasniedza 12 miljardus eiro.
Reuters gan uzsver, ka arī iepriekš, kad Francija aktualizējusi armēņu genocīda tēmu, Turcija draudējusi ar tirdzniecisko saikņu pārtraukšanu, taču statistika liecina, ka savstarpējā tirdzniecība šajos gados tikai pieaugusi. «Turcija ir demokrātiska valsts, kas ir Pasaules tirdzniecības organizācijas biedre, tādēļ tā politisku iemeslu dēļ nemaz nevar diskriminēt citas valstis. Domāju, ka šie draudi ir tikai tukšas runas, un mums būtu jāsāk argumentētāks dialogs,» sarunā ar franču radiostaciju Inter sacījis Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Leoneti. Tomēr Reuters aptaujātie politologi, atgādinot par Turcijas premjera izlēmīgo rīcību, saraujot gadiem ilgušās draudzīgās saiknes ar Izraēlu, norāda, ka arī šajā gadījumā R. T. Erdoganam nav ko zaudēt – pašreizējā Francijas valdība ir skaidri likusi saprast, ka iebilst pret Turcijas uzņemšanu ES.
Emocijas tikmēr sit augstu vilni. Turcijas parlamentā valdošā koalīcija un opozīcija pieņēmušas vienprātīgu paziņojumu, kurā nosodīta armēņu genocīda jautājuma aktualizēšana, un franču parlamentāriešiem samērā nediplomātiskā manierē norādīts, ka viņi labāk varētu pieņemt kādu likumprojektu par 1945. gadā Alžīrijā un 1994. gadā Ruandā notikušajām asinspirtīm. Savukārt Parīzes ielās izgājuši tūkstošiem turku izcelsmes demonstrantu. «Es nesaprotu, kādēļ Francija vēlas ierobežot manu vārda un uzskatu brīvību,» sarunā ar Reuters sacījis turku ģimeņu asociācijas Montargis prezidents Jildizs Hamza. Nacionālās asamblejas galerijā, no kuras parlamenta debates var vērot sabiedrības pārstāvji, vakar pulcējās gan Francijā dzīvojošie turki, gan armēņi, un policija veica ievērojamus drošības pasākumus, lai novērstu iespējamās sadursmes.