Beļģija Krievijas aktīvus nekonfiscēs – pārāk riskanti
Beļģija pārskatīs nostāju iesaldēto Krievijas aktīvu jautājumā, ja arī pārējās ES dalībvalstis uzņemsies riskus
Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo paziņoja, ka valsts neapsver iespēju konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus, neskatoties uz pieaugošo spiedienu no ES, šādus pasākumus nosaucot par ārkārtīgi riskantiem. Pēc viņa teiktā, tie mazinātu uzticību eiro un izraisītu citu valstu bažas par to suverēno aktīvu drošību Eiropā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES un G7 valstis iesaldēja aptuveni 300 miljardus eiro Krievijas aktīvu, no kuriem vairāk nekā 200 miljardi atrodas ES, galvenokārt Beļģijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā “Euroclear”.
“Financial Times”: “Beļģija paziņojusi, ka ir gatava spert riskantākus soļus, lai maksimāli palielinātu peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem 190 miljardu eiro apmērā tās teritorijā ar mērķi palīdzēt Ukrainai. Bet tikai tad, ja ES dalīsies ar juridiskajiem riskiem.”
Ārlietu ministrs Maksims Prevo laikrakstam “Financial Times” sacīja, ka viņa valdība varētu būt gatava mainīt ES pieeju šo aktīvu pārvaldībai, ja ar tiem saistītie juridiskie riski tiktu sadalīti visu ES dalībvalstu starpā. "Ja tiks pieņemtas jaunas iniciatīvas, tām būs jābūt juridiski pamatotām un jādalās ar risku, skaidroja Prevo. Tomēr viņš arī brīdināja ES par jebkādu agresīvu izmaiņu riskiem, salīdzinot situāciju ar "vistu, kas dēj zelta olas". Beļģija līdz šim ir pretojusies jebkādiem mēģinājumiem izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus, baidoties no tiesvedības. Prevo apgalvo, ka Beļģija nevar uzņemties atbildību par jebkādām iespējamām juridiskām prasībām, “kas kādu dienu varētu to piespiest izmaksāt summu, kas līdzinās valsts gada budžetam”. Tomēr ministrs norādīja, ka “tagad, šķiet, parādījusies lielāka apetīte” juridiskās atbildības pārdalei starp 27 ES dalībvalstīm. “Pie šāda scenārija Beļģija neizslēdz iespēju pārskatīt savu nostāju. Ja mums ir stabils juridiskais pamats, ja finansiālais risks tiek samazināts un ja mēs varam apvienot riskus,” sacīja Prevo, piebilstot: “Tur ir pārāk daudz visādu “ja.” “Euroclear” depozitārijs noraida stratēģijas, kuru mērķis ir maksimāli palielināt aktīvu atdevi, izmantojot riskantākas ieguldījumu stratēģijas, sakot, ka tas nozīmētu pilnīgu konfiskāciju. Prevo paziņoja, ka, lai gan aicinājumi pārskatīt aktīvu politiku kļūst arvien skaļāki, “konfiskācija mums nav risinājums”. Viņš piebilda, ka “mēs saprotam, kāpēc spiediens pret mums pieaug ar katru dienu”. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka
"Beļģijas valdība uzskata konfiskāciju vai aktīvu izmantošanas maiņu par “ārkārtīgi riskantu, jo tam nav juridiska pamata.
“Tas varētu arī radīt bažas visām pārējām pasaules valstīm, kurām ir suverēni aktīvi Eiropā, ka arī šiem aktīviem nākotnē varētu draudēt konfiskācija politisku apsvērumu dēļ.” Šādi pasākumi varētu “arī mazināt uzticību eiro un novest pie Eiropas finanšu tirgu sabrukuma,” brīdināja Prevo. “Mums ir svarīgi saglabāt šos iesaldētos suverēnos aktīvus kā ietekmes sviru miera procesa sarunās un nodrošināt, lai šīs ievērojamās summas pēc tam tiktu izmantotas Ukrainas atjaunošanai,” rezumēja Prevo. “Jo, ja mēs vēlamies, lai vista turpinātu dēt zelta olas, mēs to nedrīkstam nogalināt.”
