ASV prezidents Obama apciemo Eiropu

Situācija Afganistānā un Ziemeļāfrikas valstīs, potenciālais jaunais Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs, iespējama amerikāņu raķešu izvietošana Polijā – tie ir galvenie temati, kurus ASV prezidents Baraks Obama gatavojas apspriest vakar uzsāktās Eiropas vizītes laikā – sešās dienās viņš iecerējis apmeklēt četras valstis.

Taču galvenais vizītes mērķis ir atjaunot attiecības ar senajiem sabiedrotajiem, uzsver politologi.

«Tā ir ļoti svarīga prezidenta vizīte, kuras mērķis ir visai pasaulei apstiprināt mūsu stingro aliansi ar Eiropas sabiedrotajiem,» sarunā ar AFP uzsvēris prezidenta nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Roudss. Kaut gan kopš 2008. gada, kad B. Obama tika ievēlēts prezidenta amatā, viņš Eiropā viesojas jau astoto reizi, vecā kontinenta politiķi nekavējas atgādināt, ka pēdējā gada laikā ASV daudz vairāk uzsvērušas nepieciešamību sadarboties ar Āzijas un citām tā dēvētajām attīstības valstīm, kas lielā mērā nosaka globālo ekonomisko klimatu.

AFP atgādina, ka Eiropa liekas nedaudz vīlusies ASV prezidentā, kurš tā arī nav pildījis solījumu slēgt Gvantanamo karabāzes cietumu, nav radikāli mainījis ASV nostāju globālo klimata izmaiņu ierobežošanas jautājumā. Amerikāņiem savukārt nešķiet pieņemama Eiropas valstu pozīcija attiecībā uz situāciju Afganistānā, kā NATO līderi Vašingtonu neapmierina fakts, ka tai jāuzņemas lielākie militārie izdevumi, kamēr lielākā daļa Eiropas valstu, aizbildinoties ar taupības režīmu, samazina savus aizsardzības budžetus. Vācu politologs Verners Veidenfelds sarunā ar Deutsche Welle uzsver, ka stratēģiskas alianses vai stratēģisku partnerattiecību izveidošanai, kas skartu visus globālo notikumu aspektus, nepieciešams vairāk pūliņu un ieguldījuma, un tas attiecas gan uz amerikāņiem, gan eiropiešiem.

Savu sešu dienu vizīti B. Obama un viņa kundze Mišela vakar sāka Īrijā, un tās interesantākā daļa bija viesošanās nelielajā Manīgallas ciematiņā. 1850. gadā, kad Īrijā plosījās Lielais bads, no šā ciemata laimes meklējumos uz ASV devās 19 gadus vecais kurpnieka dēls Falmuts Kērnijs – viens no B. Obamas senčiem pa mātes līniju. Šodien sāksies B. Obamas divu dienu vizīte Lielbritānijā, kuras kulminācija būs Vestminsteras pilī iecerētā uzruna abām parlamenta palātām – B. Obama kļūs par pirmo ASV prezidentu, kuram izrādīts šāds gods. Baltais nams jau paziņojis, ka vizītes laikā tiks uzsvērtas ASV un Lielbritānijas īpašās attiecības, un apstiprināts, ka britu valsts ir Vašingtonas ciešākais sabiedrotais pasaulē. BBC atgādina, ka abu valstu starpā bijis zināms saspīlējums pēc pagājušogad kompānijas British Petroleum vainas dēļ notikušās naftas noplūdes Meksikas līcī, tāpat amerikāņiem kā liels pārsteigums nācis britu premjera Deivida Kamerona vienpusējais lēmums sākt britu spēku izvešanu no Afganistānas.

Ceturtdien Francijā sāksies kārtējais G8 valstu samits, kurā B. Obama vēlas panākt savu kolēģu atbalstu finansiālas palīdzības piešķiršanai Ēģiptei un Tunisijai. Tāpat noteikti tiks apspriests jautājums par nākamo SVF vadītāju – ASV jau deklarējušas, ka savas prioritātes tām neesot un tiks atbalstīts tas kandidāts, kurš izpelnīsies vairākuma piekrišanu. Gaidāms, ka pirms vizītes Polijā ASV prezidentam būs arī smaga saruna ar Krievijas kolēģi Dmitriju Medvedevu, kuru turpina satraukt amerikāņu plāni Rumānijā ierīkot pārtvērējraķešu bāzi, kuras uzdevums būtu aizsargāt Eiropu no, piemēram, Irānas izšautām raķetēm.

Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais