Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 5. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:46 Ukrainas ārlietu ministram Dmitrijam Kulebam bijusi saruna ar jauno Lielbritānijas ārlietu ministru Deividu Lemiju, kurā apsveica viņu ar iecelšanu amatā.
Pēc viņa vārdiem, viņš ir pateicīgs savam kolēģim par Lielbritānijas nelokāmo atbalstu Ukrainai visās jomās.
"Mēs pārrunājām nākamos soļus mūsu divpusējo attiecību jomā, kā arī īpašu uzmanību pievērsām gaidāmajam NATO samitam Vašingtonā," atzīmēja ārlietu ministrs.
Kuleba arī atzīmēja, ka Lemijs pieņēma viņa uzaicinājumu apmeklēt Ukrainu.
20:55 Harkivas virzienā krievu okupanti cenšas palielināt uzbrukuma operāciju tempu, ienaidnieks pārcēlis vienības arī no Kupjanskas virziena.
19:27 Neskatoties uz mēģinājumiem distancēties no Kremļa, Francijas labējo populistu līdere Marina Lepēna solījusi bloķēt Francijas karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, ja viņas partija svētdien uzvarēs parlamenta vēlēšanās.
18:29 Ukraina atsakās kapitulēt un nodot savas teritorijas Krievijai tikai tāpēc, ka tad būtu jāatceļ karastāvoklis un tiktu rīkotas vēlēšanas. Ar šādu paziņojumu brīfingā pēc tikšanās ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu nācis klajā Krievijas diktators Vladimirs Putins.
16:35. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien apstiprinājis, ka NATO 2025.gadā sniegs Ukrainai militāro palīdzību 40 miljardu eiro apmērā.
Stoltenbergs preses konferencē sacīja, ka sabiedrotie vienojušies nākamgad saglabāt šo finansiālo solījumu kā "minimālo bāzes līmeni", lai apmierinātu Ukrainas vajadzības, tai aizsargājoties pret Krievijas iebrukumu.
16:17. Ukrainā nogādāta trešā Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēma "Patriot", piektdien paziņojis Vācijas vēstnieks Kijivā Martins Jēgers.
Vācija pirmās divas sistēmas "Patriot" un munīciju nodeva Ukrainai 2023.gadā.
15:21. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ieradies vizītē Maskavā, kur tiksies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, piektdien paziņojis Orbāna preses sekretārs.
Ungārijas premjerministru vizītē pavada valsts ārlietu ministrs Pēters Sijārto, liecina ieraksts ministra kontā sociālajā tīklā "Facebook".
14:15. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns devies vizītē uz Maskavu bez Eiropas Savienības (ES) līderu pilnvarojuma, piektdien paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
"Premjerministra Viktora Orbāna vizīte Maskavā notiek tikai un vienīgi Ungārijas un Krievijas divpusējo attiecību ietvaros," paziņoja Borels, uzsverot, ka Orbāns nav saņēmis nekādu pilnvarojumu no Eiropadomes apmeklēt Maskavu.
ES ir piemērojusi Krievijai 14 sankciju kārtas saistībā ar tās atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Šī nostāja izslēdz oficiālus kontaktus starp ES un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. "Tādējādi Ungārijas premjerministrs nekādā veidā nepārstāv ES," norādīja Borels.
13:04. Visām ANO dalībvalstīm, tostarp arī Krievijai, ir jāciena ANO Harta, uzsvēra ANO Ģenerālās asamblejas 78.sesijas prezidents, Trinidādas un Tobāgo diplomāts Deniss Fransiss, kurš piektdien Ārlietu ministrijā tikās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV).
Viņš norādīja, ka Latvijā ieradies pēc vizītes Ukrainā. Fransisa ieskatā, esot reģionā, bija svarīgi apmeklēt arī Latviju, ņemot vērā ANO un Latvijas nesaraujamās saites un to, ka Latvija ir uzticams ANO partneris. ANO Ģenerālās asamblejas 78.sesijas prezidents akcentēja, ka Latvija spēlē nozīmīgu lomu dažādos starpvaldību procesos, kas norisinās Ņujorkā, ASV.
"Šis ir sarežģīts laiks. Notiek Krievijas sāktais agresijas karš pret Ukrainas iedzīvotājiem. Pats satraucošākais ir tas, ka nav ātru izmaiņu vai atrisinājuma. Līdz ar to jautājumi par mieru un drošību atkal ieņem centrālo vietu ANO darbā. Cilvēki, iespējams, nesaprot, ka miers un drošība ir tikai viena trešdaļa no ANO darba. Ir arī divi citi pīlāri - cilvēktiesības un ilgtspējīga attīstība," žurnālistiem sacīja Fransiss.
11:50. Aizvadītajā diennaktī frontes līnijā notikušas 155 kaujas sadursmes, no kurām visvairāk uzbrukuma operāciju veiktas Pokrovskas frontē - kopskaitā 38, ziņo pravda.com.ua.
10:20. Aizsardzības ministrija Ukrainai piegādās nākamo dronu sūtījumu - vairāk nekā 2500 dronus četru miljonu eiro vērtībā, informē ministrija.
Atbilstoši dronu koalīcijai jūlijā pakāpeniski tiks veiktas nākamās dronu pakotnes piegādes Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Uz Ukrainu tiks nogādāti vairāk nekā 2500 dažādu veidu un veiktspējas kaujas droni četru miljonu eiro vērtībā. Apjomīgās pakotnes pirmais sūtījums - 300 droni tiks nogādāti jau tuvākajās dienās.
09:45. Naktī no 4. uz 5. jūliju Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 32 Shahed-131/136 bezpilota lidaparātiem. Ukrainas aizstāvjiem izdevās visus lidaparātus notriekt, ziņo pravda.com.ua.
08:01. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 548 580 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8142 tankus, 15 611 bruņutransportierus, 14 831 lielgabalu un mīnmetēju, 1115 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 878 zenītartilērijas iekārtas, 360 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 751 bezpilota lidaparātu, 2342 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 19 977 automobiļus un autocisternas, kā arī 2473 specializētās tehnikas vienības.
07:02. Krievijas rietumos ir noticis Ukrainas dronu uzbrukums šaujampulvera rūpnīcai, ceturtdien pavēstīja ziņu avots Kijivas drošības spēkos.
Ukraina pēdējos mēnešos ir pastiprinājusi gaisa uzbrukumus militārās rūpniecības un enerģētikas objektiem Krievijā, cerot samazināt Krievijas spējas uzbrukt Ukrainas pilsētām un ieņemt jaunas teritorijas Ukrainas austrumos.
00:10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā "Bloomberg" sacīja, ka situācija frontē joprojām ir sarežģīta, jo partneru solītie ieroči ierodas ļoti lēni, un rezerves brigādēm vienkārši nav ar ko cīnīties.