Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Pasaulē

Ukrainas kara 770. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:36]

© Depositphotos

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 3. aprīlī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:36 Krievijas iebrucēji 15 reizes mēģināja izlauzties cauri Ukrainas bruņoto spēku aizsardzībai Novopavlovskas virzienā. Tā teikts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba ziņojumā sociālajā tīklā.

"Dienas laikā tika reģistrētas 54 militāras sadursmes," teikts ziņojumā. Jo īpaši Kupjanskas virzienā Aizsardzības spēki atvairīja vienu ienaidnieka uzbrukumu Andreevkas ciema apgabalā Luganskas apgabalā.

20:41 Latvija plāno ar Ukrainu slēgt vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma projekta.

19:46 Harkovas OVA vadītājs Oļegs Sinegubovs sacīja, ka elektroenerģijas padeves pārtraukumi Harkovā un reģionā tiek īstenoti sakarā ar Krievijas uzbrukumiem energoobjektiem. Tagad vairumā gadījumu vienā mājā elektrības nav apmēram četras stundas, bet atsevišķos rajonos tas ir ilgāks. Viņš to teica intervijā RBC-Ukraine.

18:39 Ukrainas Aizsardzības ministrija parādīja Mineral-U radaru sistēmu virszemes ienaidnieka mērķu noteikšanai.

Tiek atzīmēts, ka Mineral-U ir Ukrainas mobilais daudzfunkcionālais radaru komplekss, kas paredzēts virsmas objektu noteikšanai un klasificēšanai līdz 600 kilometru attālumā.

18:00. Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs, trešdien tiekoties ar Moldovas aizsardzības ministru Anatoliju Nosatiju, apliecinājis Latvijas atbalstu iespējami drīzai Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Moldovu un Ukrainu. LETA jau rakstīja, ka pērn novembrī Eiropas Komisija rekomendēja sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, savukārt mēnesi vēlāk - decembrī - šādu lēmumu pieņēma ES dalībvalstu līderi samitā Briselē.

16:35. Ukrainai ir tiesības uzbrukt militāriem un karu atbalstošiem mērķiem Krievijas iekšienē, trešdien pēc tikšanās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu Tallinā paziņoja Igaunijas prezidents Alars Kariss. "Ukraina karo. Krievija uzbrūk Ukrainai, sevi nekādi neierobežojot. Tāpēc arī mēs nedrīkstam noteikt ierobežojumus Ukrainai sniegtajai palīdzībai. Es uzskatu, ka ir pilnīgi likumīgi, ja Ukraina vēršas pret militāriem un karu atbalstošiem mērķiem Krievijas aizmugurē, lai palēninātu Krievijas kara mašīnu," teica Igaunijas prezidents. "Ierobežojumu noteikšana, ka mēs palīdzēsim Ukrainai līdz vienam punktam un ne soli tālāk, tikai palīdzētu Krievijai plānot agresijas triecienus," sacīja Igaunijas prezidents.

15:55. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Krievija gatavojas 1.jūnijā mobilizēt papildu 300 tūkstošus karavīru, vēsta pravda.com.ua.

14:34. Petro Porošenko intervijā medijiem sacīja, ka plāno atkārtoti kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu. Tomēr, pēc viņa teiktā, šim nolūkam vispirms ir jāizbeidz karadarbība, raksta pravda.com.ua.

12:43. Medijs "The Guardian" vēsta, ka no anonīmas Ukrainas augsta ranga izlūkošanas dienesta amatpersonas guvis informāciju, ka ukraiņu armija gatavojas īpašai operācijai, kuras laikā plānots iznīcināt Krimas (Kerčas) tiltu. Operāciju plānots veikt 2024. gada pirmajā pusē, raksta pravda.com.ua.

11:58. Lai papildinātu karavīru rindas, Ukraina trešdien samazinājusi mobilizācijas vecumu no 27 līdz 25 gadiem. Jaunais mobilizācijas likums stājās spēkā dienu pēc tam, kad to parakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas parlaments to pieņēma pagājušajā gadā.

Kādēļ prezidents vilcinājās ar likuma parakstīšanu, nav skaidrs. Viņš to publiski nekomentēja, un amatpersonas nesniedza nekādus paskaidrojumus un klusēja arī par to, cik daudz jaunu karavīru valsts cer iegūt un kādās vienībās.

11:18. Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Deivids Kamerons plāno mudināt alianses dalībvalstis tērēt vairāk naudas un ražot vairāk ieroču, lai palīdzētu Ukrainai cīņā ar Krieviju, ziņo pravda.com.ua.

Kamerons uzsver nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, kas, kā viņš saka, šobrīd NATO ir tuvāka nekā jebkad agrāk.

10:22. Īsā un vidējā termiņā Vladimira Putina režīms turpinās uzturēt konfrontējošas attiecības ar rietumiem, tai skaitā pēc nepieciešamības draudot ar konflikta eskalāciju, tostarp kodolieroču izmantošanu, tomēr Krievijas gatavība uzsākt atklātu militāru konfrontāciju ar spēcīgāku pretinieku ir maz iespējama, savā jaunākajā rakstā vērtējis Satversmes aizsardzības birojs.

09:02. Starptautiskā konferencē Nīderlandē otrdien vairāk nekā 40 valstis aicinājušas izveidot īpašu tribunālu, lai sauktu Krieviju pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem. Konferencē "Restoring Justice for Ukraine" tika apspriests Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska desmit punktu miera formulas septītais punkts, kas paredz "atjaunot taisnīgumu". Nīderlande, kur bāzējas Starptautiskā krimināltiesa (SKT), piekrita uzņemties vadību šī punkta realizēšanā.

"Mēs esam gatavi spert visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības. Ja nepieciešams, starptautiskā līmenī. (..) Visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu, ka agresijas noziegums tiek izskatīts īpašā tribunālā un Krievija samaksā par nodarīto kaitējumu," paziņoja Nīderlandes ārlietu ministre Hanke Bruina Slote.

08:16. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 444 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 710 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7009 tankus, 13 368 bruņutransportierus, 11 142 lielgabalus un mīnmetējus, 1025 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 745 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8796 bezpilota lidaparātus, 2059 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 14 813 automobiļus un autocisternas, kā arī 1838 specializētās tehnikas vienības.

07:11. NATO izstrādā plānus par piecu gadu militārās palīdzības pakotnes nodrošināšanu Ukrainai 100 miljardu ASV dolāru apmērā, lai pasargātu to no "politisku pārmaiņu vējiem" iespējamas Donalda Trampa otrās prezidentūras gadījumā, ziņoja laikraksts "Financial Times" (FT).

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir izteicis priekšlikumu par tā saukto "Misiju Ukrainai" ("Mission for Ukraine"), ko trešdien apspriedīs NATO valstu ārlietu ministri. Saskaņā ar piecu alianses diplomātu teikto, kas ir informēti par šo plānu, tas paredz koordinēt atbalstu apmēram 100 miljardu dolāru apmērā, ko apņemtos sniegt 32 NATO dalībvalstis.

00:10. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis izveidot Ukrainai fondu, kurā dalībvalstis veiktu iemaksas 100 miljardu dolāru apmērā 5 gadu laikā, raksta pravda.com.ua.