Ukrainas kara 747. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:52]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 11. martā. Ukraina jau divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:52 Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas padomju varas iestāžu 1954. gadā pieņemto lēmumu par Krimas atdošanu Ukrainai.atzīst par "nelikumīgu".

Krievijas parlamenta deputāti uzskata, ka Krimas nodošana ir jāatzīst par "nelikumīgu", lai "izsistu pamatu no Ukrainas varas iestāžu propagandas par Krimas okupāciju 2014. gadā".

Autori uzskata, ka pēc 1954. gada lēmuma atzīšanas par spēkā neesošu Ukrainas sabiedrotajiem it kā "būs daudz grūtāk atbalstīt Kijivas nodomu atgūt Krimu".

21:00 Ukraina ir veikusi veiksmīgus uzbrukumus Krievijas militārajiem kuģiem un citiem Melnās jūras mērķiem, gatavojoties "lielai operācijai Krimā", apgalvo Ukrainas aizsardzības izlūkošanas priekšnieks Kirilo Budanovs.

"Tas viss notika, gatavojoties lielai operācijai Krimā. Tas ir veids, kā pārbaudīt, vai mūsu izpratne par ceļiem, kā iekļūt un izkļūt no turienes, ir pareiza. Tas nāk par labu arī cilvēkiem, kuri 10 gadus ir pavadījuši [Krievijas] okupācijā," piebilst Budanovs.

19:46 NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nepiekrīt pāvesta Franciska izteikumiem, ka Ukrainai ir jāpiemīt "baltā karoga drosmei" un jāvienojas par kara izbeigšanu, ko izraisījis Krievijas pilna mēroga iebrukums.

Stoltenbergs intervijā aģentūrai "Reuters" norādīja, ka "Nav īstais laiks runāt par ukraiņu padošanos. Tā būs traģēdija ukraiņiem. Tas būs arī bīstami mums visiem."

18:40 Pēc Krievijas vēlēšanām Krievijas valdība plāno paaugstināt nodokļus plašai sabiedrībai un uzņēmumiem, valsts budžetā ienesot papildu 25 miljardus eiro militāriem tēriņiem, ziņo Krievijas medijs "Vazhnye Istorii", atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem.

No 13 līdz 15% plānots paaugstināt nodokļu likmi personām, kas pelna vairāk nekā 1 miljonu rubļu gadā, bet pilsoņiem, kas pelna vairāk nekā 5 miljonus rubļu, no 15 līdz 20%. Pēc Krievijas žurnālistu datiem, aptuveni 14% Krievijas iedzīvotāju jeb 20 miljoni cilvēku nopelna vairāk nekā 1 miljonu rubļu gadā (apmēram 10 000 eiro).

17:50 Situācija Bahmutas virzienā joprojām ir sarežģīta, taču kontrolējama, teletona laikā sacīja Ukrainas Nacionālās gvardes ceturtās Rubežas brigādes artilērijas virsnieks Vladimirs Nazarenko.

"Situācija Bahmutas virzienā ir saglabājusies ļoti saspringta jau daudzus mēnešus. Ienaidnieka mēģinājumi virzīties uz priekšu nerimst ne uz minūti, nepārtraukti turpinās artilērijas apšaude. Ienaidnieks spiež, bet lielāko daļu no šiem ienaidnieka mēģinājumiem Aizsardzības spēki atvaira. Bahmutas virzienā cīņas turpinās nevis simtiem, bet desmitiem metru, ienaidnieks cenšas virzīties uz priekšu ne tikai ar kājniekiem, bet arī ar artilērijas triecienu atbalstu,” sacīja Nazarenko.

Turklāt militāristi atzīmēja, ka Aizsardzības spēki šajā virzienā izjūt munīcijas deficītu.

17:30 Vēl pirms patruļkuģa Sergeja Kotov iznīcināšanas Ukrainas militārpersonas, iespējams, nogrieza svarīgus Krievijas maršrutus Melnajā jūrā. To apliecina fakts, ka krievi ir mainījuši savu kuģu kustības virzienu, tostarp tiem, kas parasti pārvadā militārās kravas. Par to savā publikācijā Naval News ziņoja jūras spēku analītiķis H.I. Satons.

Pēc viņa teiktā, 2024. gada februāra beigās Ukrainas kara flotes kamikadzes laivu draudu dēļ Melnajā jūrā Krievijas kuģi Sparta-IV un Yaz, kas pārvadā militārās kravas, mainīja kursu uz Sīrijas krastiem, no kurienes. tie droši vien sasniegs Krievijas ostas pāri Baltijas jūrai.

Pētnieks atzīmēja, ka šādas darbības skaidri parāda Ukrainas karaspēka kara flotes bezpilota lidaparātu kamikadze izmantošanas stratēģisko efektu. Tas norāda, ka Krievijas Melnās jūras flote nevar pilnībā kontrolēt savu "atbildības zonu", tāpēc tā nevar aizsargāt savus loģistikas maršrutus.

17:03 NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien aicināja visas dalībvalstis turpināt nodrošināt Ukrainai militāro palīdzību, uzsverot, ka kapitulācija nav miers.

"Kapitulācija - tas nav miers. [Krievijas diktators Vladimirs] Putins sāka šo karu un var to izbeigt šodien. Ukrainai, no otras puses, tādas iespējas nav," preses konferencē Briselē sacīja alianses vadītājs.

Daži Ukrainas mediji šajā paziņojumā saskatīja arī atbildi Romas Katoļu baznīcas pāvestam, kas nule aicināja Kijivu "vest sarunas, kamēr situācija nav pasliktinājusies".

Franciska izteikumi Rietumos izsaukuši plašu nopēlumu.

Politiķu vidū, kas nosodījuši pāvesta izteikumus, ir arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

"Man šķiet, ka dažas lietas var saprast tikai tad, ja tās ierauga pats savām acīm," sacīja ministre, kas kopš Krievija pilna mēroga iebrukuma vairākas reizes bijusi Ukrainā.

Kā sacīja Bērboka, runājot ar karā cietušajiem ukraiņu bērniem, viņa sev vaicājusi: "Kur ir pāvests? Pāvestam par to būtu jāzina."

Ja Ukraina un tās sabiedrotie neizrādīs spēku tagad, miera nebūs, piebilda Bērboka.

"Mums ir jāatbalsta Ukraina un jādara viss iespējamais, lai tā spētu sevi aizstāvēt," uzsvēra Vācijas ārlietu ministre.

15:43 Pāvesta Franciska aicinājumu uz sarunām par Ukrainu Kremlis uzskata par visai saprotamu. Tā paziņojis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Reuters.

Pēc viņa teiktā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt ir runājis par Krievijas Federācijas gatavību un atvērtību sarunām, taču Ukraina šādus priekšlikumus noraidīja.

14:58 Krievija var sākt deportēt ukraiņus, kuri atrodas īslaicīgi okupētajās teritorijās un atsakās ņemt Krievijas pases.

"2023.gada aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdeva dekrētu, saskaņā ar kuru īslaicīgi nekontrolējamo teritoriju iedzīvotāji, kuri atsakās izsniegt Krievijas pases, kļūs par ārvalstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem. Šādām personām ir tiesības uzturēties okupētajās teritorijās tikai līdz 2024.gada 1.jūlijam. ” - teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkošanas pārskatā.

Pēc šī datuma Krievijas varas iestādes var sākt deportēt vai aizturēt ukraiņus, kuri ir atteikušies no pasēm. Atsaucoties uz Krievijas Iekšlietu ministrijas paziņojumu, izlūkdienesti atzīmē, ka aptuveni 2,8 miljoni ukraiņu okupētajās teritorijās paņēmuši Krievijas pases.

13:44 Taurīdas virziena Aizsardzības spēku Apvienotā preses centra spīkers Dmitrijs Ļihovojs pastāstīja, kur Novopavlovskas virzienā ir “karsti” un kur Krievijas okupanti vēlas uzbrukt. To viņš teica teletona ēterā, atbildot uz jautājumu par situāciju Doņeckas apgabala Novopavlovskas virzienā.

12:49. No 11. marta līdz 15. martam Krievijas okupētajā Luhanskas apgabalā (Ukrainā) nelegāli notiks Krievijas prezidenta vēlēšanu pirmstermiņa balsošana, ziņo pravda.com.ua.

"Krievijas prezidenta vēlēšanu iepriekšēja balsošana četras dienas notiks tā dēvētajā "LNR". Tiek ziņots, ka šāda balsošanas forma organizēta attālākos apgabalos dzīvojošajiem, kuriem ir grūtības piekļūt vēlēšanu iecirkņiem," vēsta Artjoms Lisohors, Luhanskas apgabala Militārās pārvaldes vadītājs. Viņš norāda, ka sākot ar 12. martu, vēlēšanu komisijas locekļi vedīs vietējos iedzīvotājus uz vēlēšanu iecirkņiem.

11:54. Saskaņā ar Rietumu izlūkdienestu aplēsēm Krievija saražo gandrīz trīs reizes vairāk artilērijas munīcijas nekā ASV un Eiropa kopā, ziņo pravda.com.ua.

Pēc NATO izlūkdienestu aplēsēm Krievijas Federācija spēj saražot aptuveni 250 000 artilērijas šāviņu mēnesī jeb aptuveni 3 miljonus gadā. ASV un Eiropa kopā gada laikā var saražot tikai aptuveni 1,2 miljonus munīcijas, ko nosūtīt uz Ukrainu.

10:42. Krievijas varas iestādes ir izstrādājušas "pāraudzināšanas" sistēmu bērniem, kas nolaupīti no Ukrainas, mēģinot ieaudzināt viņos "krievu identitāti", vēstīts medijā pravda.com.ua.

"Precīzs kara laikā uz Krieviju piespiedu kārtā izvesto ukraiņu bērnu skaits nav zināms. Ukrainas varas iestādes norāda, ka tie varētu būt gandrīz 20 000 bērnu. Krievijas amatpersonas cenšas pārliecināt ukraiņu bērnus aizmirst par savu dzimteni un iestāsta viņiem, ka viņu vecāki nekad neieradīsies viņiem pakaļ, lai viņus aizvestu mājās. Krievijas varas iestādes ir pārliecinātas, ka tās var “pāraudzināt” nolaupītos bērnus," ziņo medijs "Meduza".

09:49. Zināms, ka Krievijas armija 9. martā veikusi raķešu uzbrukumu lauksaimniecības uzņēmumam "Ukrlandfarming", kas pieder Ukrainas uzņēmējam Oļeham Bahmatiukam, ziņo pravda.com.ua. Uzbrukuma rezultātā cieta 58 gadus vecs uzņēmuma darbinieks. Turklāt pilnībā tika iznīcinātas ražotnes telpas.

08:34. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka varētu atbalstīt britu kolēģa ideju veikt raķešu apmaiņu, lai Ukraina tiktu pie modernākiem tālas darbības ieročiem.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons intervijā "Sueddeutsche Zeitung" pauda nodomu "pēc iespējas ciešāk sadarboties ar vācu partneriem, lai palīdzētu Ukrainai". Kamerons ierosinājis, ka Berlīne varētu piegādāt Lielbritānijai raķetes "Taurus", savukārt Lielbritānija no saviem krājumiem piegādātu Ukrainai raķetes "Storm Shadow".

08:08. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 424 980 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6739 tankus, 12 874 bruņutransportierus, 10 499 lielgabalus un mīnmetējus, 1016 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 711 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8041 bezpilota lidaparātu, 1919 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 13 826 automobiļus un autocisternas, kā arī 1686 specializētās tehnikas vienības.

07:04. Ukrainas Augstākā Rada (Ukrainas parlaments) nākamnedēļ sāks skatīt grozījumus mobilizācijas likumprojektā, raksta medijs pravda.com.ua.

00:10.Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar Eiropas Savienības (ES) Padomi un Eiropas Komisiju apspriedīs, kā rīkoties saistībā ar bažām par Ukrainas bērnu piespiedu deportāciju uz Krieviju.

Kopš 2022.gada februārī Krievija uzsāka militāro agresiju pret Ukrainu, starptautiskās organizācijas ir dokumentējušas daudzus nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, kas skar bērnus.

Īpašas bažas eiroparlamentāriešiem raisa ziņas par bērniem, kurus Krievijas varas iestādes ir piespiedu kārtā deportējušas vai pārvietojušas, bieži apvienojot to ar pāraudzināšanas programmām un piespiedu adopciju.

Saskaņā ar Ukrainas Nacionālā informācijas biroja iniciatīvu "Kara bērni" vairāk nekā 19 500 bērnu ir deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti, un tikai 388 ir nogādāti atpakaļ uz Ukrainu.