NATO jūras spēku jauda ir daudz lielāka nekā Krievijai, un NATO Kremļa bailes no jūras var izmantot vairākos veidos, raksta "Business Insider".
Izdevums "Business Insider" raksta, ka NATO var dominēt pār okeāniem, taču tas nelīdzēs, ja Krievijas tanki iebruks Baltijas valstīs vai Polijā, tomēr britu eksperti uzskata, ka NATO jūras spēkus var izmantot psiholoģiskajam karam pret Krieviju, izmantojot jūras spēku, lai iebiedētu Maskavu, lai tā novirzītu savus ierobežotos resursus plašo piekrastes līniju aizsardzībai, nevis iebruktu kaimiņvalstīs.
"Piespiežot Krieviju apņemties īstenot savu jūras aizsardzību, svarīgi Krievijas resursi tiks novirzīti uzdevumiem, kurus alianse uzskata par mazāk bīstamiem," raksta britu militārie eksperti.
Amerikai un Lielbritānijai jūra bija aizsardzība pret iebrukumu, ceļš uz aizjūras impērijām un veids, kā nodrošināt, ka kari notiek svešā zemē. Taču Krievijai, kurai ir gandrīz 39 tūkstošus kilometru gara krasta līnija Eiropā un Āzijā, jūra vēsturiski ir bijusi ļoti neaizsargāta.
Lai gan Krievijas kara flote ir viena no lielākajām pasaulē, tā galvenokārt ir paredzēta valsts aizstāvēšanai, militārpersonu atbalstam un stratēģiska spēka nodrošināšanai, piemēram, no kodolzemūdenēm.
Tomēr "Krievijas Jūras spēku mērķis nav jūras kaujas kā tādas, bet gan drošas un efektīvas konkurences nodrošināšana un Krievijas valsts līdzdalība konfliktos", teikts ziņojumā.
Pēc ekspertu domām, NATO šīs bailes var izmantot vairākos veidos. Rietumvalstis var rīkot mācības, pārvietot kodolzemūdenes tuvāk Krievijai, investēt bezpilota lidaparātos un virsskaņas raķetēs un pat pārveidot kuģu pretgaisa raķetes par virszemes uzbrukuma ieročiem.
Krievijai atjaunojot savus militāros spēkus, lai kompensētu milzīgos zaudējumus kara laikā Ukrainā, Kremlis var justies spiests veltīt resursus arī jūras spēkiem. “To var panākt divos veidos: paplašinot liela attāluma zemes trieciena spējas un darbojoties ar jauniem vektoriem, kurus Krievijai vēsturiski nav bijis jāaizstāv,” skaidro eksperti.
Kremlim nebūs viegli nostiprināt savu jūras aizsardzību. "Lai gan Krievija var panākt ierobežotu jūras kontroli un zināmu jūras kontroli piekrastes jūrās, tas joprojām būs sarežģīti un dārgi valstij, kurai jāatjauno savi spēki arī uz sauszemes," teikts ziņojumā.
Lai gan Krievijai ir liels uz jūras un sauszemes bāzētu pretkuģu raķešu arsenāls, tai trūkst izlūkošanas un novērošanas spēju, lai atklātu un mērķētu uz attāliem jūras mērķiem. Turklāt kuģus, īpaši tos, kas paredzēti darbībai atklātās jūrās, nevis piekrastes zonās, ir dārgi būvēt un uzturēt laikā, kad Krievijas militārajos, gaisa un kosmosa spēkos ir liels kvalificēta personāla trūkums. Krievijas kuģu būvētavas jau ir pārslogotas, un jauniem kuģiem var būt nepieciešamas importētas detaļas, kuras bloķē Rietumu sankcijas.
