Pirmās labās ziņas gandrīz mēneša laikā – tā Japānas mediji reaģējuši uz vakarrīt izskanējušo kompānijas TEPCO paziņojumu, ka izdevies apturēt radioaktīvā ūdens noplūdi Klusajā okeānā no viena Fukušimas AES reaktora.
Speciālisti gan atzinuši, ka reaktoriem joprojām draud ūdeņraža eksplozijas draudi, turklāt tā arī nav izdevies salabot dzesēšanas sistēmas un par krīzes novēršanu runāt vēl pāragri.
Kompānija TEPCO, kurai pieder Fukušimas kodolspēkstacija, vakar paziņojusi, ka, izmantojot nātrija silikātu, kas tiek dēvēts arī par šķidro stiklu, tai izdevies aizdarīt aptuveni 20 centimetru plato spraugu otrajā reaktorā, no kura pēdējo dienu laikā Klusajā okeānā noplūda tūkstošiem litru ļoti radioaktīva ūdens, vēsta Reuters. Šo panākumu atzinīgi novērtējis valdības pārstāvis Jukio Edano, taču arī viņš vakar notikušajā preses konferencē norādījis, ka būtu nepieciešams pārliecināties, vai reaktoriem patiešām nav noplūdes citās vietās. Kopš 11. marta zemestrīces, cunami un tiem sekojošās avārijas Fukušimas AES kompānija TEPCO izpelnījusies asu kritiku par svarīgas informācijas slēpšanu un mēģinājumiem avāriju iztēlot ne tik nopietnu, kā tā ir patiesībā.
Reaktoriem turpinot sakarst, pastāv bažas, ka to ģenerētais ūdeņradis pēc saskares ar skābekli varētu uzliesmot un eksplodēt – vairāki šādi sprādzieni notika neilgi pēc avārijas. Tādēļ TEPCO paziņojusi par nodomu reaktoros sūknēt slāpekli, kas varētu novērst eksploziju, ziņo AP. Vienlaikus šis paziņojums faktiski uztverams kā brīdinājums Japānas sabiedrībai, ka jaunas eksplozijas reaktoros ir ļoti reālas. Sabiedrības kritiku izraisījis vēl viens kompānijas paziņojums – tā jau uzsākusi okeānā izgāzt 11 500 tonnu ūdens, kas iepriekš izmantots reaktora dzesēšanai un ir radioaktīvs. Reuters aptaujātie eksperti gan norādījuši, ka šoreiz TEPCO apgalvojumam, ka šā ūdens radioaktivitātes līmenis ir ļoti zems, var uzticēties un tas neradīs draudus cilvēku dzīvībai vai veselībai. Kompānijas vadībai faktiski nav citas izejas, ja tā vēlas turpināt reaktoru dzesēšanu – tajā izmantotais ūdens kaut kur ir jāliek, jo dzesēšanas sistēmas, kurās tas cirkulētu noslēgtā kontūrā, joprojām nedarbojas. Arī tankkuģis, kas paredzēts šāda piesārņota ūdens savākšanai, pie Fukušimas krastiem varētu ierasties tikai 16. aprīlī.
Laikraksts Sankei vakar rakstīja, ka dzesēšanas sistēmām nodarītie bojājumi acīmredzot ir krietni lielāki, nekā iepriekš atzinusi TEPCO. Par to liecinot fakts, ka kompānija ar valdību uzsākusi sarunas par jaunu dzesēšanas iekārtu būvi, lai dzesētu trīs reaktorus. Aģentūra Kyodo vēsta, ka joprojām tiek izskatīta iespēja cietušos reaktorus nosegt ar īpašiem ekrāniem, taču tas būšot iespējams ne agrāk kā septembrī, kad būs skaidrs, ka vairs nepastāv eksplozijas draudi, un radiācijas līmenis kritīsies.
Speciālisti atzinuši, ka Klusā okeāna piesārņošanu patiešām izdevies apturēt – nedēļas sākumā radioaktīvā joda –131 līmenis pie Fukušimas krastiem noteikto normu pārsniedza 4800 reižu, bet vakar – jau vairs tikai 600 reižu. Tomēr, pastāvot bažām, ka radioaktivitāte ietekmējusi arī jūras iemītniekus, kopš otrdienas Japānas valdība noteikusi radioaktīvā piesārņojuma maksimālo līmeni jūras veltēs. Pieņemts arī lēmums, kas aizliedz ar zveju nodarboties līdz 20 kilometru attālumā no Fukušimas.
AFP atgādina, ka Indija šonedēļ kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kas noteikusi pilnīgu Japānā ražotu pārtikas produktu importa aizliegumu. Pirms tam vairākas valstis, to skaitā ASV, Ķīna un Singapūra, bija noteikušas embargo produktiem, kas ražoti netālu no Fukušimas. Piesārņojums, kas nokļuvis Klusajā okeānā, darījis bažīgas Japānas kaimiņvalstis – galvenokārt Koreju un Ķīnu. J. Edano vakardienas preses konferencē atzinis, ka valdībai nepieciešams aktīvāk skaidrot situāciju, un devis attiecīgu uzdevumu tirdzniecības un ārlietu ministrijām.
