Ar ukraiņu dzejas un prozas lasījumiem videoformātā daudzās pasaules valodās 24. februārī tiek virtuālā veidā “atvērts” Odesas Literatūras muzejs, kuru šajā laikā atbalsta UNESCO Radošo pilsētu tīkls — Latvijā tam pievienojies Tukums.
Visas UNESCO radošās pilsētas, kuras piedalās kampaņā ar tēmturi #ReadingForOdesa, ir aicinājušas savus vārda māksliniekus videoformātā nolasīt fragmentus no Ukrainas literatūrā svarīgiem darbiem, kas tulkoti attiecīgo valstu valodās, vai arī oriģinālus ukrainiski. Attiecīgos lasījumus dalībnieki gan straumē tiešsaistē, gan sagatavojuši iepriekš. Citu starpā kopā ar Tukumu piedalās Melburna (Austrālija), Reikjavīka (Islande), Edinburga, Notingema un Mančestera (Apvienotā Karaliste), Krakova un Vroclava (Polija), Jaši (Rumānija), Lillehammere (Norvēģija), bet visu organizē Milāna, jo pati Odesa kara laikā diez kāda koordinatore nav. “Šonakt atkal ienaidnieks uzbruka mūsu pilsētai ar droniem, trāpīja pa daudzdzīvokļu ēku, atkal trīs bojāgājušie. Mēs noturēsim lasījumus, bet video publicēsim vēlāk,” pārējām pilsētām šorīt ziņo odesieši.
Tukuma literāti citu starpā lasa Harkivas autora Serhija Žadana dzeju un prozu (latviski iznākušas tādas grāmatas kā “Džezs pār Donbasu”, “Internāts”), Tarasa Ševčenko klasisko dzeju, kas izklausās tā, it kā būtu rakstīta vakar — nevis pirms gandrīz 200 gadiem, fragmentus no Andrija Kurkova grāmatas “Pikniks uz ledus” un Nikolaja Gogoļa klasiskā darba “Vakaros lauku sētā netālu no Dikaņkas”, kā arī Viktorijas Ameļinas eseju: autore tika nāvīgi ievainota raķešu triecienā pa civilajiem objektiem Kramatorskā pagājušā gada 1. jūlijā. Tekstus ierunājuši Tukuma autori Guna Roze, Ināra Bezmere, Irīna Pumpure, pie darba pielikta Tukumā caurbraucot iegadījusies Iveta Ratinīka, bet teksti ukrainiski izskan no žurnālistes Oksanas Puhačovas, kura Tukumā nonākusi pirms diviem gadiem bēgļu gaitās.
Sagadīšanās pēc dažādu Latvijas rakstnieku starpā tieši Tukuma Literātu Apvienības vairāki autori jau ilgus gadus daudzkārt strādājuši Ukrainā — gan veidotas reportāžas medijiem Latvijā (tajā skaitā Neatkarīgajai), gan vākti materiāli grāmatām, gan tukumnieki bijuši starptautiskie novērotāji Augstākās Radas un reģionālajās vēlēšanās utt., nemaz neiedomājoties, ka 2023. gada beigās Tukums iekļausies UNESCO radošo pilsētu tīklā kopā ar Odesu.
“Kultūras iestādes ne tikai Odesā, bet praktiski ikvienā Ukrainas pilsētā nevar normāli strādāt jau vismaz divus gadus. Muzeji, teātri, kultūras nami jebkurā brīdī var piedzīvot Krievijas raķešu triecienus un “šahedu” uzlidojumus, turklāt daudzus kultūras objektus, neaizmirsīsim, Krievija jau anektēja pirms desmit gadiem Krimā un postīja Donbasā, tāpēc mūsu nācija ir pateicīga Latvijai par visa veida atbalstu ne tikai militārajā, bet arī kultūras sfērā,” saka Odesas rakstnieks un žurnālists Olehs Kudrins, kuru Ukraina jau 2017. gad ā norīkoja strādāt par ziņu aģentūras UKRINFORM korespondentu Baltijā. Mūsu valstī viņš ir viens no līdzautoriem lielajam sējumam “Ukrainas Vēsture”, bet pašlaik strādā pie pētījuma “Ceļvedis pa rašisma un putinisma sērgu”.