ASV prezidents Donalds Tramps joprojām plāno izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai piespiestu to padoties, raksta “Politico”.
Ukrainas līdera Volodimira Zelenska veiksmīgā vizīte Vašingtonā ir radījusi cerību Kijivā un tās sabiedrotajos, ka ASV prezidents Donalds Tramps maina savu nostāju kara jautājumā, tomēr patiesībā tā nav - tā ziņo ietekmīgais izdevums “Politico”, atsaucoties uz informētiem amerikāņu avotiem.
Pēc viņu teiktā, Tramps turpina izvairīties no spiediena uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo viņš uzskata, ka Maskavai ir priekšrocības kaujas laukā un tieši Maskava ir jāpārliecina par dialoga nepieciešamību.
Vienlaikus Tramps uzskata, ka Ukraina atrodas daudz neaizsargātākā situācijā, jo tā ir atkarīga no Amerikas ieroču piegādēm un izlūkdienestiem.
"Viņš vienmēr domāja, ka Krievija pašā karā ir spēcīgāka un tā ir jāpārliecina uz sarunām. Ukraina lielā mērā paļaujas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, un ar to var piespiest Kijivu piekrist vienošanās noslēgšanai," sacīja bijušais Baltā nama ierēdnis.
Tramps savu nostāju pamatoja, sakot, ka valsts nevar uzvarēt karā, nespējot uzbrukt agresora teritorijai. Pēc kādas augsta ranga amatpersonām teiktā, tas nebija brīdinājums Kremlim, ka Vašingtona varētu palielināt militāro palīdzību Ukrainai, bet gan mēģinājums izskaidrot Kijivas vājo pozīciju sarunās.
Privātās sarunās Tramps skaidri norādījis, ka, viņaprāt, Ukraina galu galā būs spiesta noslēgt mieru galvenokārt pēc Maskavas noteikumiem.
Vašingtonas samita laikā žurnālisti nejauši iemūžināja Trampu sakām, ka Putins "vēlas ar mani noslēgt darījumu, lai cik traki tas neizklausītos".
Ddaži no ASV Eiropas sabiedrotajiem uzskatīja par iepriecinošu Trampa teikto, ka Amerika ir gatava piedalīties Ukrainas turpmāko drošības garantiju sniegšanā, ja Eiropa varētu izstrādāt viņiem formātu, taču tikai divas dienas vēlāk Pentagona politikas vadītājs Elbridžs Kolbijs paziņoja Eiropas militārajiem līderiem, ka ASV iesaistīšanās būs "minimāla".
Kāds Eiropas ierēdnis atzina: "Ir iemesli optimismam, taču ir arī satraucoši, ka viņš joprojām nenovērtē, cik grūti tas ir. Ja process ieilgs, viņš var vienkārši zaudēt interesi."
Citi novērotāji uzskata, ka Trampa vēlme nostiprināt savu veiksmīga sarunu vedēja tēlu attur viņu no pilnīgas attālināšanās no šīs tēmas. "Pēdējos mēnešos viņš ir sapratis, ka viss ir daudz sarežģītāk, nekā viņš domāja. Putins negrasās viņam pielāgoties uz Krievijas interešu rēķina, kas nozīmē, ka karš nebeigsies tik viegli," sacīja Toms Greiems, Ārlietu padomes eksperts.
Tādējādi Trampa pieeja kara risināšanai izskatās pretrunīga: no vienas puses, viņš ir pārliecināts, ka miers ir iespējams tikai ar Ukrainas piekāpšanos, no otras puses, pagaidām nav nekādu pazīmju, ka Putins būtu gatavs izmantot piedāvāto iespēju.