Zalužnijs jau 2022.gadā vēlējās veikt pārdrošu izrāvienu un nogriezt Krievijas karaspēku Krimā

© General Staff of the Armed Forces of Ukraine

2022. gadā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs ierosināja Zaporižjas apgabalā veikt “pārdrošu un riskantu” pretuzbrukumu un izolēt Krievijas karaspēku okupētajā Krimā. Tomēr ASV šo plānu uzskatīja par pārāk riskantu. Tas, kā raksta Business Insider, teikts Wall Street Journal korespondenta Jaroslava Trofimova jaunajā grāmatā “Our Enemies Will Vanish”.

Tas bija plāns izlauzties cauri daļai Zaporižjas apgabala un pārgriezt tā saukto "sauszemes tiltu", lai izolētu Krievijas karaspēku Krimā, teikts publicētajā fragmentā. Tolaik Krievija tur nebija ierīkojusi plašus mīnu laukus vai nocietinājumus.

Zalužnijs lēsa, ka Ukrainai bija nepieciešamas papildu 90 haubices un pietiekama artilērijas munīcija, lai panāktu izrāvienu. Kā raksta žurnālists, grūti izvērtēt, vai ar to pietiktu, vai arī Ukrainai būtu nepieciešami ieroči, piemēram, bruņutransportieri un kaujas mašīnas vai pat tanki. Taču pastāv iespēja, ka Ukraina varētu panākt ko līdzīgu tam, ko tā paveica Harkivā 2022. gada septembrī, kad Ukrainas karaspēks atkaroja tūkstošiem kvadrātkilometru lielu teritoriju ziemeļaustrumos.

Tomēr amerikāņu amatpersonas bija piesardzīgas pret šo plānu, jo Kijiva nebija demonstrējusi pietiekamas uzbrukuma spējas. Žurnālists arī citē Pentagona amatpersonas vārdus, kas paredzēja Ukrainas bruņoto spēku sakāvi, ja tie "nokodīs vairāk, nekā spēj sakošļāt".

No ASV viedokļa, raksta Trofimovs, "neveiksme bija iespējama, un tās sekas bija potenciāli katastrofālas" - Krievija varēja sagrābt pārējo Zaporižjas reģionu un pēc tam Dņepru.

ASV mudināja Ukrainu koncentrēties uz Hersonu. Tas bija drošāks risinājums, un likmes bija zemākas. Šīs ofensīvas laikā ukraiņu uzbrukumi tiltiem iznīcināja Krievijas armijas apgādes līnijas un piespieda to atkāpties pāri Dņeprai.

Zalužnijs uzstāja, ka Ukrainai "jāuzbruk tur, kur vajag, nevis tur, kur mēs varam", taču, tā kā ASV kontrolē lielāko daļu militārās palīdzības Ukrainai, par mērķi tika izvēlēta Hersona, žurnālistam sacīja virspavēlnieka palīgi.

Ukraina pretuzbrukumu Zaporižjas apgabalā sāka gadu vēlāk, nekā Zalužnijs bija plānojis, taču šoreiz Krievija izrādījās gatavāka. Kā savā grāmatā raksta Trofimovs, iespējas tika palaistas garām un izrāviena iespējas bija ierobežotas, lai gan Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevās pārvarēt “Surovikina līnijas” pirmās pozīcijas.

Svarīgākais