Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūts, īstenojot projektu, par kuru tika paziņots gandrīz pirms gada, turpina darbu pie datubāzes izveides par desmitiem tūkstošiem cilvēku, kas Otrā pasaules kara laikā, tuvojoties padomju armijai, aizbēga no Igaunijas.
Institūta valdes loceklis Mēliss Maripū sacīja, ka līdz šim ir apkopoti aptuveni 70 000-80 000 bēgļu vārdu, taču šie skaitļi vēl jāprecizē.
"Tā kā dati ir iegūti no tik daudzām dažādām vietām, daudzi cilvēki noteikti ir iekļauti vairākas reizes ar nedaudz atšķirīgu rakstību," skaidroja Maripū.
"Šo datu kvalitāte noteikti joprojām ir salīdzinoši zema, tāpēc mēs ļoti priecājamies, ja cilvēki tos aplūko mūsu vietnē un atklāj, ka kaut kas ir mazliet nepareizi, un paziņo par to mums," teica Maripū.
Datubāzes veidošanas pirmais posms turpināsies līdz 2024.gada septembrim, kad apritēs arī 1944.gada Lielās bēgšanas 80.gadadiena. Maripū cer, ka šī posma laikā tiks apstrādāti materiāli no lielākajiem arhīviem.
"Papildus šādu atkārtotu ierakstu novēršanai un personu [datu] apvienošanai no dažādiem avotiem mēs arī vēlamies saprast, no kurienes Igaunijā viņi ir nākuši," viņš teica.
"Un tas, ko mēs noteikti noskaidrosim šī darba gaitā, ir pirmais galamērķis, uz kuru viņi bēga no Igaunijas," piebilda institūta valdes loceklis.
Pēc Maripū teiktā, kad šis pirmais posms būs pabeigts, būs iespējams virzīties uz priekšu vairākos dažādos virzienos.
"Atrast papildu datus par to, kā turpinājās bēgļu gaitas, piemēram, uz kādām valstīm viņi turpināja ceļu no Vācijas, jo mēs zinām, ka salīdzinoši maz cilvēku palika Vācijā, salīdzinot ar to, cik daudz viņu tur bija sākotnēji, - tas ir viens no virzieniem," viņš paskaidroja.
"Vēl viens virziens - kas bija tie cilvēki, kas pameta Igauniju," viņš turpināja. "Cik viņi bija veci, kāda bija viņu sociālā piederība - tas ļautu mums analizēt, ko šī Otrā pasaules kara laika bēgšana patiesībā nozīmēja igauņiem kā tautai, kādi bija zaudējumi," sacīja institūta valdes loceklis.