Ukrainas kara 590. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:32]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 6.oktobrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:32. Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka Siliņa arī aicināja ES līderus turpināt sniegt plašu atbalstu Ukrainai. "Latvijas galvenā prioritāte joprojām ir Ukraina, kurai nepieciešams finansiālais, militārais un politiskais atbalsts," uzsvēra Ministru prezidente.

21:05. Atbalstā Ukrainai nedrīkst vilcināties nevienu dienu, nevienu minūti, piektdien darba vizītē Viļņā norādīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas preses dienestā, vizītes laikā Mieriņa tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu, Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi, kā arī Lietuvas parlamenta deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Latvijas parlamentu vadītāju Ķēstuti Masjuli.

Preses dienestā norāda, ka Latvijas un Lietuvas spīkeres bija vienisprātis, ka jāturpina sniegt visa veida atbalsts Ukrainai, lai pēc iespējas tuvinātu tās uzvaru. Čmilīte-Nilsena atzinusi, ka Latvija ar Lietuvu ir ne tikai labi kaimiņi, bet arī cieši sabiedrotie, tostarp arī nelokamajā atbalstā Ukrainai.

19:32. Latvijas ieskatā, ES galvenā prioritāte saglabājas ilgtermiņa atbalsta nodrošināšana Ukrainai. Tāpat ES jārisina migrācijas, cenu pieauguma, pārejas uz zaļo enerģiju un enerģētiskās neatkarības stiprināšanas jautājumi, kā arī jautājumi par ES globālo konkurētspēju, norāda Valsts kancelejā.

Cita starpā valstu līderi diskusijās pievērsās arī ES migrācijas politikas jautājumiem un pauda satraukumu par pieaugošo migrācijas spiedienu uz ES robežām.

18:10. Karš Ukrainā izgaismo pieaugošo vajadzību Eiropas Savienībai (ES) uzņemties lielāku lomu drošībā un uzlabot savas militārās spējas, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Portugāles pilsētā Porto piedalījās Arajološas grupas sanāksmē, kas ir ES dalībvalstu prezidentu tikšanās formāts.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, neformālajā sanāksmē, kurā piedalījās 14 ES dalībvalstu prezidenti, tika apspriests ES atbalsts Ukrainai, kā arī ES aktuālie izaicinājumi un paplašināšanās politika.

Valsts prezidents Rinkēvičs neformālajā sanāksmē pauda nostāju, ka ES ir jābūt ilgtermiņa stratēģijai, atbalstot Ukrainu.

16:50. Zvanu centrs "Sonido", kas jau piecus gadus nodrošina tālruņa līniju "Parunāsim", turpmāk piedāvās sarunas arī ukraiņu valodā, kā arī Latvijas iedzīvotājiem iespēju caur sarunām mācīties latviešu valodu, informēja SIA "Sonido" vadītāja Inga Muižniece.

Jau 18 mēnešus turpinoties Krievijas pilna mēroga militāram iebrukumam Ukrainā, Latvijā šobrīd uzturas apmēram 40 000 ukraiņu. Zvanu centrs "Sonido" sniegs atbalstu Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem, palīdzot tiem kliedēt vientulību un mazināt emocionālo spriedzi.

Atbalstu sniegs Nataļja, kas pirms trīs nedēļām ir ieradusies Latvijā no kara plosītās Ukrainas. Kā stāstīja Muižniece, sieviete ir ļoti empātiska un vēlas dot iespēju citiem parunāt par dzimto zemi, gremdēties atmiņās vai vienkārši izrunāt kādu aktuālu tēmu.

16:17. Krievijas parlamentā drīzumā notiks debates par izstāšanos no Līguma par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu, piektdien paziņojis Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins.

Kā ziņots, dienu iepriekš Krievijas diktators Vladimirs Putins jau izteicās, ka Maskava varētu atsaukt savu dalību līgumā par kodolizmēģinājumu aizliegumu.

Valodins pavēstījis, ka nākamajā Valsts domes padomes sanāksmē, kurā piedalās visu parlamenta apakšpalātā pārstāvēto partiju frakciju līderi, noteikti tikšot apspriesta līguma ratifikācijas atsaukšana.

"Tas atbilst mūsu valsts nacionālajām interesēm," piebildis apakšnama spīkers.

14:47. Ja Rietumvalstis pārtrauktu ieroču piegādes Ukrainai un krieviem izdotos iegūt atelpu, tad Krievija varētu atjaunot savas militārās spējas un agri vai vēlu agresīvi vērsties pret vēl kādu valsti, šādu vērtējumu pauda pētniecības centra "Northern European Policy Centre" izveidotājs, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicies, ka pēc Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošās informācijas Krievija apsver iespējas iesaldēt karu pret Ukrainu, lai atjaunotu iznīcināto militāro potenciālu un sāktu karu pret Baltijas valstīm līdz 2028.gadam.

Komentējot Zelenska teikto, Pabriks norādīja, ka ir skaidrs, ka viens no veidiem, kā Krievija varētu iziet ārā no kara, kas tai nav izvērties veiksmīgs, ir panākt kaut kāda veida miera sarunas, kuru rezultātā nebūtu jāizved karaspēks no līdz šim okupētajām teritorijām. Tāpat var pilnībā piekrist Zelenska teiktajam, ka, ņemot vērā Krievijas grandiozos zaudējumus, krieviem spēki ir jāatjauno.

Pabriks atgādināja arī par Latvijas drošības koncepcijās rakstīto un analītiķu secinājumiem, ka Krievijas agresivitāte pret kaimiņiem nemazināsies, kamēr vien Maskavā valdīs agresīvs režīms.

Bijušais ministrs atzīmēja, ka tās būtu tikai spekulācijas minēt, pret Krievija vēl varētu vērst savu agresiju, piemēram, vai tās būtu Baltijas valstis, Moldova, Gruzija, Kazahstāna vai kāda cita valsts. Pabriks neizslēdza, ka Zelenskis savā runā "piespēlējis" klāt tieši Baltijas valstis, jo tās ir ES un NATO valstis, taču Zelenska teiktais neesot tālu no patiesības.

"Tas, ka draudi mums saglabāsies un palielināsies gadījumā, ja šāda scenārija pirmie punkti tiks īstenoti, tas ir samērā paredzami. Valstīm, kas nav ES un NATO dalībvalstis, draudi ir lielāki, bet nevar izslēgt, ka šāds zaudējošs režīms var mēģināt izprovocēt kaut kāds tipa konfliktu arī uz NATO robežām, lai savai sabiedrībai attaisnotu savu ideoloģiju, jo principā visa krievu retorika ir vērsta pret Rietumiem, ne tik daudz pret Gruziju, Moldovu vai Kazahstānu," norādīja eksperts.

13:59. Latvijas galvenā prioritāte ir finansiālais, militārais un politiskais atbalsts Ukrainai, piektdien pirms neformālās Eiropadomes Granadā, Spānijā, medijiem sacīja Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Potenciālā Eiropas Savienības paplašināšanās nākotnē dotu iespēju Eiropai kļūt stiprākai, labklājīgākai un drošākai, uzskata premjerministre.

12:58. Krievija izmantojot taktisko aviāciju, lai ietekmētu situāciju Melnajā jūrā graudu transportēšanas koridorā, piektdien paziņoja Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.

"Pašlaik ienaidnieka jūras spēki neveic nekādas operācijas labības koridora rajonā. Taču viņi cenšas kontrolēt situāciju tur, izmantojot taktisko aviāciju. Viņi katru dienu turp sūta lidmašīnas, lai nomestu vadāmās aviācijas bumbas tieši tajā rajonā, kur, visticamāk, brauks kuģi, kas nolēmuši kuģot pa Ukrainas Aizsardzības spēku piedāvāto humāno koridoru," sacīja Humeņuka.

Humeņuka norādīja, ka Krievija, ļoti iespējams, izmanto aviāciju, lai aktivizētu jūras mīnas, kuru Melnajā jūrā ir daudz.

11:48. Šodien, 6. oktobrī, Turcijas tirdzniecības kuģis Melnajā jūrā pie Rumānijas krastiem iedarbināja jūras mīnu. Pēc sprādziena kuģis noenkurojās, lai pārbaudītu bojājumu sekas, un pēc aptuveni trim stundām turpināja kustību. Neviens komandas apkalpes loceklis nav cietis, ziņo pravda.com.ua.

10:47. Jaunākā informācija liecina, ka Krievijai piektdienas rītā apšaudot Harkivas pilsētu, ievainoti 25 cilvēki un nogalināts bērns, ziņo amatpersonas. Harkivas apgabala prokuratūra paziņoja, ka krievi apšaudījuši pilsētu ar raķetēm "Iskander-M".

10:41. Ukraina apturējusi piekļuvi Orlivkas prāmju kontrolpunktam uz robežas ar Rumāniju saistībā ar Krievijas nakts uzbrukumu, kurā tika izmantoti bezpilota lidaparāti "Shahed", informē pravda.com.ua.

09:29. Krievijas uzbrukumā Harkovas pilsētai gājis bojā desmit gadus vecs zēns. Sākotnējā informācija liecina, ka kopumā ievainoti 16 cilvēki, tostarp 11 mēnešus vecs bērns. vēsta pravda.com.ua. Kā pavēstīja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko, ap septiņiem no rīta notikušajā triecienā nodarīti postījumi divām daudzdzīvokļu mājām, kā arī sagrauta trīsstāvu dzīvojamā māja.

08:58. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 281 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 620 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4777 tankus, 9082 bruņutransportierus, 6666 lielgabalus, 806 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 540 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 5158 bezpilota lidaparātus, 1530 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9015 automobiļus un autocisternas, kā arī 951 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

08:21. Odesas apgabalā naktī uz piektdienu Krievijas triecienā ar droniem bojāta graudu noliktava, aizdegušās deviņas kravas automašīnas, uz laiku pārtraukta prāmju pārceltuves darbība, taču cilvēki nav cietuši, pavēstīja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers.

07:08. Luksusa automašīnu kontrabandisti turpina tās sūtīt no Somijas uz Krieviju, ar viltotu dokumentu palīdzību apejot Krievijai noteiktās sankcijas, ziņoja Somijas raidsabiedrība YLE.

YLE zviedru nodaļas reportieri izmantoja ģeolokācijas izsekošanas ierīces, lai izsekotu šo automašīnu maršrutu pēc tam, kad tās šķērsoja Somijas robežu ar Krieviju. Saskaņā ar šo ierīču datiem automašīnas beigās nonāca autoveikalā Sibīrijas pilsētā Tomskā, un tas ir skaidrs Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpums.

00:10. Ukraina saņems no Spānijas pretgaisa aizsardzības sistēmas Hawk palaišanas iekārtas, vēsta pravda.com.ua.