Vairums vāciešu nav apmierināts ar kancleru Olafu Šolcu

© AFP/Scanpix/LETA

Vairums vāciešu nav apmierināts ar kancleru Olafu Šolcu un viņa vadīto trīs partiju koalīciju, liecina piektdien publicētie aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar kārtējo "Politbarometer" aptauju, ko pēc sabiedriskā televīzijas kanāla ZDF pasūtījuma veicis institūts "Forschungsgruppe Wahlen", 51% aptaujāto nav apmierināts ar Šolca darbu, bet 58% respondentu - ar valdošās koalīcijas sniegumu.

Šolcu, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD), var gan mierināt apstāklis, ka 52% aptaujāto nedomā, ka šobrīd opozīcijā esošo konservatīvo (CDU/CSU) vadīta valdība būtu labāka.

Vairums aptaujāto izteikuši pesimistisku viedokli arī par Vācijas ekonomiku, 61% paužot pārliecību, ka to gaida lejupslīde.

Aptaujā arī konstatēts, ka atbalsts SPD nokrities līdz vēsturiski zemam līmenim, un tikai 19% vāciešu būtu gatavi balsot par sociāldemokrātiem, ja vēlēšanas notiktu šajā nedēļas nogalē.

Pašreizējā Bundestāga sasaukumā, kas tika ievēlēts 2021.gada septembrī, SPD kontrolē 28% vietu, taču arī citas aptaujas liecina, ka partija tagad var cerēt tikai uz 17 līdz 19,5% balsu.

Aptauja liecina, ka vēlēšanu gadījumā Šolca vadītā koalīcija zaudētu savu pašreizējo vairākumu, jo salīdzinājumā ar pēdējām vēlēšanām sarucis atbalsts arī abiem pārējiem koalīcijas partneriem - zaļajiem un liberālajai Brīvo demokrātu partijai (FDP) -, par kuriem šobrīd gatavi balsot attiecīgi 15 un 7% vēlētāju.

Tikmēr atbalsts CDU/CSU visumā saglabājies 2021.gada līmenī, un par konservatīvajiem šobrīd balsotu 26% vāciešu.

Tikmēr labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD) šobrīd atbalsta 20% aptaujāto, raisot satraukumu daudzos tradicionālo partiju politiķos.

2021.gada vēlēšanās AfD spēja izcīnīt tikai 10,3% balsu, taču pēdējo mēnešu laikā atbalsts partijai strauji pieaudzis.

Tikmēr kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" (Kreisie) joprojām balansē uz iekļūšanai Bundestāgā noteiktās 5% robežas.

Pasaulē

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi trešdien četrpadsmito dienu pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības lēmumu atteikties no valsts tuvināšanās ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Gruzijas varas iestādes atbrīvot aizturētos demonstrantus.

Svarīgākais