Šodien Īrijas partijām vēl ir pēdējā iespēja mobilizēt savus vēlētājus pirms piektdien paredzētajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Nav nekādu šaubu, ka to rezultātā graujošu sagrāvi piedzīvos līdz šim valdošā Fianna Fail partija, kuras vadībā Īriju gandrīz piemeklēja bankrots un tā bija spiesta lūgt starptautisko finansiālo palīdzību.
Galvenā vēlēšanu intriga ir tas, vai labēji centriskā Fine Gael iegūs pietiekami daudz balsu, lai spētu veidot valdību vienatnē vai ar neatkarīgo deputātu palīdzību, vai tai tomēr nāksies veidot koalīciju ar kreisi centrisko leiboristu partiju.
Pēdējie laikraksta The Irish Independent publicētie aptauju dati liecina, ka visticamākā ir koalīcijas iespējamība – Fine Gael atbalstu pauduši aptuveni 38% vēlētāju, kamēr leiboristus gatavi atbalstīt 20%. Par līdz šim valdošo Fianna Fail noskaņoti balsot 14% vēlētāju, turklāt The Irish Independent norāda, ka viņu skaits ar katru dienu samazinās un nebūs liels pārsteigums, ja līdz šim valdošo partiju apsteigs arī nacionālisti no Sinn Fein, kas pašlaik var rēķināties ar 11% vēlētāju atbalstu. Sagrāve gaidāma arī Zaļo partijai, kas kopš rudens vilcinājās ar izstāšanos no ārkārtīgi nepopulārās koalīcijas, – pēc pašreizējām aplēsēm, šī partija pat varētu neiekļūt parlamentā.
Par galveno ārkārtas vēlēšanu fenomenu tiek uzskatīts lielais neatkarīgo kandidātu skaits. Reuters vēsta, ka pavisam savas kandidatūras izvirzījuši 232 neatkarīgie kandidāti, – vismaz divas vairāk, nekā kandidēja iepriekšējās, 2007. gadā notikušajās vēlēšanās. Tas saistāms ar faktu, ka liela daļa vēlētāju ir vīlušies tradicionālajās partijās, turklāt tas attiecas arī uz līdz šim opozīcijā esošo Fine Gael. Kad neseno televīzijas debašu laikā šīs partijas līderis un, visticamāk, Īrijas nākamais premjers Enda Kennijs atkal ķērās pie starptautiskā aizdevuma nosacījumu kritizēšanas, Fianna Fail vadītājs Maikls Mārtins viņam itin pamatoti aizrādīja, ka arī pats E. Kennijs parlamentā balsojis par šo lēmumu. "Nevienam no viņiem nevar ticēt, viņi visi bija iesaistīti valsts novešanā līdz kraham, tādēļ es balsošu par kādu jaunu, līdz šim nezināmu kandidātu," lielas īru vēlētāju daļas viedokli The Irish Independent mājaslapā internetā paudis kāds komentētājs, gūstot lielu atbalstu savam viedoklim.
Tādēļ nav pārsteigums, ka vismaz 20 no neatkarīgajiem kandidātiem ir itin labas izredzes uz ievēlēšanu, un tiek pieļauta iespēja, ka tieši viņi noteiks jaunās valdības sastāvu. "Lai vienatnē veidotu valdību, Fine Gael nepieciešami 84 no 166 parlamenta deputātu mandātiem. Taču pastāv iespēja, ka arī, iegūstot vairāk nekā 75 mandātus, tā spēj izveidot valdību ar neatkarīgo kandidātu atbalstu, nebloķējoties ar leiboristiem. Tomēr iespēja, ka tiks ievēlēts tik liels skaits neatkarīgo kandidātu, nozīmē, ka neviens īsti nezinās, ko no viņiem gaidīt, turklāt nedomāju, ka valdība, kas tiks izveidota ar šādu atbalstu, būs pietiekami stabila," sarunā ar Reuters sacījis Dublinas pilsētas universitātes politologs Eoins O"Mellijs.
AP atgādina, ka Fine Gael un leiboristi jau trīs reizes veidojuši Īrijas valdošo koalīciju – no 1948. līdz 1951. gadam, no 1973. līdz 1977. gadam un no 1994. līdz 1997. gadam. Priekšvēlēšanu debašu laikā 60 gadus vecajam E. Kennijam gan nācies uzklausīt biežus 55 gadus vecā leiboristu līdera Īmona Gilmora pārmetumus. Politologi to saista ar faktu, ka pagājušā gada rudenī Ī. Gilmors jau faktiski bija pielaikojis premjera krēslu, jo tobrīd socioloģiskās aptaujas liecināja par 33% vēlētāju atbalstu leiboristiem. Taču valdības krīzi labāk izmantojuši labējie centristi, kuriem savu piekritēju skaitu strauji izdevās kāpināt tieši šā gada sākumā. Ī. Gilmors gan nav noskaņots padoties. "Kampaņa turpināsies līdz pat desmitiem vakarā piektdien, kad tiks slēgti iecirkņi. Mēs turpināsim klauvēt pie cilvēku durvīm, uzrunāsim ļaudis uz ielas. Mums ir nepieciešama godīga, līdzsvarota un stabila valdība, un tas iespējams tikai tādā gadījumā, ja tajā ir pārstāvēti leiboristi," viņš uzsvēris.