ASV vēstnieks: Latvieši var justies droši un pārliecināti

© Scanpix

Starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Latviju pastāv īsta draudzība, īsta partnerība, tāpēc mums ir jānodrošina, ka šī partnerība saglabājas tikpat dziļa un plaša, intervijā aģentūrai LETA sacīja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons. Viņš pauda izpratni, ka, ritot postošam karam mums tepat kaimiņos, latvieši pirmām kārtām no amerikāņiem sagaida bruņojuma piegādes un šeit dislocētus karavīrus, taču uzsvēra, ka mūsu partnerība un arī sadarbība drošības jomā norit daudz plašākā apmērā un ASV pret to izturas ļoti nopietni un apņēmīgi.

Kad mums kaimiņos notiek tik postošs karš, mūsu valsts drošība daudzu prātos ir pirmajā vietā. Kā vērtējat mūsu drošības situācijas uzlabošanos, īpaši ņemot vērā vecos NATO plānus, kas principā paredzēja zaudēt prāvu daļu mūsu teritorijas, lai pēc tam to atkarotu?

Tuvojas NATO samits, un tāpēc ir pāragri runāt par konkrētām lietām, par kurām tur tiks pieņemti lēmumi. Bet ir skaidrs, ka ar lielu apņēmību turpināsim nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas. Divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka mūsu prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni. Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu. Esmu pats kopā ar ģenerāli Pujātu un Robežsardzes dienestu apmeklējis Baltkrievijas robežu, esmu bijis Lielvārdē, Liepājā un Valmierā. Šomēnes vien notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās strādāsim kopā ar Latviju, lai palielinātu tās spējas.

Latvija tikmēr investē arī jaunu ieroču iegādē, kas cita starpā ļaus latviešiem un amerikāņiem veiksmīgāk strādāt kopā, arī šādi padziļinot mūsu divpusējo partnerību, bet, protams, arī palīdzēs stiprināt mūsu kopējo NATO stāju.

Mēs ļoti nopietni attiecamies gan pret mūsu divpusējo partnerību, gan NATO klātbūtni šeit. Manuprāt, latvieši var justies droši un pārliecināti. Un arī starptautiskā kopiena var būt droša, ka mēs nelokāmi stāvēsim blakus Latvijai, lai aizstāvētu tās robežas un visu NATO teritoriju.

Kā attīstās plānotie bruņojuma iepirkumu procesi, piemēram, pretkuģu raķešu sistēmas vai HIMARS?

Latvijas valdība ir informējusi par savu nolūku, un mēs strādājam pie šo iepirkumu īstenošanas. Ne tikai šajās jomās vien, piemēram, nupat palīdzējām Latvijai pabeigt "Black Hawks" helikopteru iegādi Lielvārdē. Tas sniedz patiešām ļoti vajadzīgas spējas Latvijai gan meklēšanas un glābšanas operācijām, gan citām aktivitātēm. Tas ir tikai papildus mūsu veiktajām apmācību programmām un citām partnerības aktivitātēm, kuras īstenojam. Domāju, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā. Protams, ka investīcijas aizsardzības jomā, nacionālajos aizsardzības spēkos un ieroču sistēmās Latvijas budžetam rada prāvus izaicinājumus. Toties šādi Latvija spēs ne tikai aizstāvēt sevi, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām. Domāju, ka šie ir ļoti gudri lēmumi, un mēs esam apņēmušies nodrošināt, ka šī mūsu partnerība gūst panākumus.

Dažos iepirkumos Baltijas valstis strādā kopā, tādējādi nosūtot skaidru vēstījumu ne tikai saviem pilsoņiem, bet arī Maskavai - mēs kopā esam spēcīgi.

Es saprotu, ka latvieši pirmām kārtām no mums sagaida sadarbību drošības jomā, un mēs to uztveram nopietni - sākot ar HIMARS un beidzot ar "Baltops", militārajām mācībām un mūsu klātbūtni NATO spēku sastāvā. Tas viss turpināsies. Tomēr uzsveram, ka šī sadarbība drošības jomā ir daudz vairāk nekā tanki un raķetes vien.

Pasaulē

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

Svarīgākais