TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņo, ka daudzmiljonu projektu, kas ar jaunu gāzes cauruļvadu savieno Baltiju un pārējo Eiropu, aptumšo nelāgas aizdomas. Daļa cauruļvadu savienojumu, iespējams, ražota Krievijā, bet Eiropā pārdota ar viltotiem sertifikātiem. Tas noticis ar Latvijas uzņēmuma starpniecību, un to izmeklē Lietuvas prokuratūra.
Pagājušā gada maijā Lietuvas, Polijas un Latvijas prezidenti atklāja GIPL cauruļvadu. Tas savieno Poliju un Lietuvu, tagad Baltijas gāzes apgādes sistēma vairs nav izolēta no pārējās Eiropas. Cauruļvads Lietuvā stiepjas 165, bet Polijā- 343 kilometru garumā.
Pusmiljardu eiro vērtajam projektam 60% finansējuma nāca no Eiropas Komisijas. Pārējo ieguldīja iesaistītie gāzes pārvades operatori. Lietuvā tas ir "Amber Grid", Latvijā "Conexus Baltic Grid".
AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss stāsta, ka šis projekts ir nozīmīgs.
Tas ir izveidojis vēl vienu savienojumu ar citu gāzes piegādes avotu. Protams, mēs redzējām, ka pagājušajā gadā savienojums vairāk tika izmantots, lai gāzi virzītu uz Polijas pusi, bet tirdzniecībā jau visu nosaka cena.
Cauruļvada Lietuvas daļas būvniecība izmaksāja 116 miljonus eiro. 2019. gada nogalē par projekta galveno būvnieku izvēlējās vietējo uzņēmumu "Alvora". Tas izraisīja skandālu, jo iepriekš šī kompānija Krievijā bija būvējusi objektus Putina līdzgaitnieku uzdevumā. Līgumu noslēdza, un 2020. gada vasarā Lietuvas sabiedriskais medijs LRT ziņoja, ka būvnieks gāzes cauruļvada savienojumus pasūtījis no Čeļabinskas rūpnīcas, kas apgādā arī Krievijas militāro industriju.
Enerģētikas eksperts Gatis Ābele uzsver, ka sistēmas operatora pusē nebija pietiekama kontrole.
Tā ir ierasta prakse - savas piegāžu ķēdes tev ir jākontrolē, tev ir jābūt vai nu jābūt 10 gadu laikā izveidojusies kolosāla uzticība ar pirmo piegādātāju, kas savukārt kontrolē savus piegādātājus. Bet, ja tas ir kā mums, konkursā zemākā cena, šie piegādātāji var uzrasties dažnedažādi starpnieki. Un tie riski ir kolosāli.
Ar viltotiem dokumentiem, iespējams, GIPL projektā izmantotās detaļas nāk no Čeļabinskas fabriku grupas "ChelPipe". Tās pieder uzņēmumam TMK, kura īpašnieks līdz pagājušā gada pavasarim bija Dmitrijs Pumpjanskis. Viņš bija pirmajā - Putinam vistuvāko oligarhu - grupā, kam uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā piemēroja Eiropas Savienības sankcijas. Čeļabinskas fabrikām nomainīja īpašniekus, bet tās tāpat turpina būt sankcionētas sektorālu ierobežojumu dēļ, raidījumam skaidro Ābele.
Nav jau nekāds noslēpums ka pirms kara Ukrainā, ko Krievija uzsāka, arī Latvijas sistēmā piegādāja no Krievijas cauruļvadus, droši vien no tās pašas Čeļabinskas rūpnīcas. Arī citās valstīs ir piegādes bijušas, jo tajā laikā viņi bija gan atbilstoši Eiropas prasībām sertificēti, gan parasti tas cenas piedāvājums bija konkurētspējīgs,
komentē Bariss.
"Amber Grid" atklājis arī dīvainības ar projektā izmantotiem cauruļvadu atlokiem. Saskaņā ar dokumentiem tie it kā nāca no vienas Čehijas firmas, bet dabā uz tiem atklāta cita ražotāja logo. Arī tas atrodas Čehijā, bet pieder jau minētajai Čeļabinskas fabrikai.