Ukrainas kara 447. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:24]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 16. maijā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:24. Ukraina otrdien nosodījusi Tbilisi, kura atļāvusi Krievijai atsākt tiešos lidojumus uz Gruziju. "Pasaule izolē Krieviju, lai piespiestu to pārtraukt karu, bet Gruzija uzņem Krievijas aviokompānijas un sūta savējās [lidmašīnas] uz Maskavu," sociālajos medijos paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Olehs Nikolenko. Viņš norādīja, ka Krievija joprojām ir nesodīti okupējusi 20% Gruzijas teritorijas, ar to domājot Dienvidosetiju un Abhāziju.

21:24. Tiesa Maskavā piespriedusi Kolumbijas pilsonim piecu gadu un divu mēnešu cietumsodu par Krievijas armijas diskreditēšanu, otrdien ziņo Krievijas mediji. Prokuratūra apgalvoja, ka kolumbietis pagājušajā gadā kādā Maskavas iepirkšanās centrā noslēpis mobilos telefonus, kas pēc tam izmantoti, lai masveidā izplatītu "viltus ziņas" par Krievijas armijas darbībām.

20:35. Ukraina jau sākusi izmantot no Lielbritānijas saņemtās tāla darbības rādiusa raķetes "Storm Shadow", lai uzbruktu okupantiem, vēsta pravda.com.ua.

19:23. Krievija ir izsmēlusi savu uzbrukuma potenciālu, bet ir spēcīga aizsardzībam uzskata Ukrainas galvenās izlūkošanas direktorāta vadītājs Kirils Budanovs.

18:30. Bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera tuvās attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nav pamats viņa izslēgšanai no Vācijas sociāldemokrātu (SPD) rindām, secinājusi partija.

17.42. Miris Ukrainā kara zonā ievainotais čehs, kurš dibināja brīvprātīgo organizāciju, kas sūta mediķus uz Ukrainu, lai ārstētu ievainotos un apmācītu karavīrus un civiliedzīvotājus karalauka medicīnā.

38 gadus vecais vīrietis, kas drošības apsvērumu dēļ medijiem atklāja tikai savu segvārdu "Teilors", tika ievainots martā Donbasā un nomira pirmdien slimnīcā Prāgā, paziņoja viņa dibinātā iniciatīva "Fēnikss". Aprīļa sākumā viņš tika pārvests no Kijivas uz Ļvivu, bet pēc tam uz Prāgu. Iniciatīva "Fēnikss" tika sākta neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī.

Tās ietvaros brīvprātīgie mediķi tiek sūtīti uz Ukrainas austrumiem. Organizācijas rīkotajos medicīnas kursos piedalījušies jau aptuveni 5000 ukraiņu.

17.07. Aizdomās par kukuļa pieņemšanu aizturēts Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Vsevolods Kņazevs, otrdien žurnālistiem paziņojis Nacionālā Pretkorupcijas biroja (NABU) prokurors Oleksandrs Omelčenko.

Omeļčenko pavēstīja, ka saistībā ar šo lietu aizturēts vēl viens cilvēks, kura vārdu viņš atteicās atklāt. "Šī ir visu laiku vislielākā lieta," kurā iesaistīts tiesnesis, savukārt norādīja NABU direktors Semens Krivonoss, piebilstot, ka birojs saņēmis informāciju par "noziedzīga grupējuma darbību, piesaistot (..) tiesu varas atzara vadību".

Korupcijas apgarotāji apgalvo, ka miljardieris Konstantīns Ževago ar kādas advokātu firmas starpniecību piedāvājis tiesu amatpersonām kukuli. Ževago esot advokātu firmai pārskaitījis 2,7 miljonus dolāru (2,5 miljonus eiro), no kuriem 1,8 miljoni bijuši paredzēti maksājumiem Augstākās tiesas tiesnešiem, bet 900 000 - advokātiem par starpnieku pakalpojumiem.

16.35. Līdz ar kara sākumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir krasi samazinājusies sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas kompetentajām iestādēm. Visām prokuratūras struktūrvienībām un izmeklēšanas iestādēm izsūtīta informācija, ka sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas iestādēm, ņemot vērā Ārlietu ministrijas nostāju, tiek minimizēta.

Ņemot vērā, ka formāli divpusējie līgumi nav denonsēti, katrs tiesiskās palīdzības, izdošanas vai procesa nodošanas lūgums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā nodarījuma smagumu un raksturu, izmeklējamās lietas aktualitāti un sadarbības kritisko nepieciešamību. Prokuratūras informācija liecina, ka pērn no Krievijas saņemti deviņi lūgumi par personu izdošanu. Kopumā pērn no Krievijas saņemts 31 lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Savukārt no Latvijas puses ārvalstīm tika iesniegti 579 tiesiskās palīdzības lūgumi. Krievijai adresēti 70 lūgumi par palīdzību procesuālās darbības veikšanai.

15.29. Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā, norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Baltmanis piedalās Zviedrijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) rīkotajā 50.Civilās aizsardzības ģenerāldirektoru sanāksmē Zviedrijā, kurā triju Baltijas valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu priekšnieki prezentē kopīgu pozīciju par jaunajiem civilās aizsardzības izaicinājumiem un nepieciešamo rīcību, lai stiprinātu un attīstītu ES civilās aizsardzības spējas.

Pēc viņa paustā, mūsdienu ģeopolitiskā situācija un notikumi liecina, ka karš kļūst par nopietnu risku, kuram nepieciešams gatavoties, pielāgot un attīstīt ES civilās aizsardzības mehānisma instrumentus un iespējas. Tas tika iedarbināts un koordinē dalībvalstu sniegto palīdzību kara skartajai Ukrainai, bet ne tās teritorijā. Dalībvalstu dažādie moduļi nedodas uz Ukrainu, jo tie netika gatavoti darbam kara apstākļos.

"Šajās dienās mēs kopīgi ar Baltijas valstu kolēģiem aizsākam diskusiju ES līmenī par to, kādai ir jābūt atbildei uz mūsdienu izaicinājumiem, lai ES civilās aizsardzības mehānisms būtu patiess atbalsts kara draudu vai kara skartai valstij," uzsvēris Baltmanis.

14.05. Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis atkal apmeklējis karavīrus Bahmutas virzienā.

Ukrainas karavīri ar "savām darbībām visu Krievijas armiju apturējuši, jo krievi nezina, kur notiek uzbrukums, kur ir mūsu galvenais uzbrukums, kas notiek pie Bahmutas, ko viņi jau uzskatīja par savu un stāstīja, ka tā jau faktiski ir aplenkta", uzrunājot karavīrus, sacīja komandieris.

Arī šodien publicētajā britu militārā izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka Ukrainas karavīriem pēdējo četru dienu laikā Bahmutas rajonā izdevies gūt "taktisku progresu". Kā norādīja Sirskis, viņš kopā ar vienību komandieriem spriedis par "nepieciešamajiem lēmumiem, lai turpinātu aizsardzības operācijas".

12.50. Krievijas naftas eksporta apjoms aprīlī sasniedzis augstāko līmeni kopš Maskavas sāktā iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA). IEA dati liecina, ka Krievija aprīlī eksportēja 8,3 miljonus barelu naftas dienā, kas ir par 50 000 barelu dienā vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

11.31. Kijiva vēlas no sabiedrotajiem saņemt 40-50 reaktīvos iznīcinātājus F-16, intervijā tīmekļa izdevumam "Politico" pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Jurijs Saks.

No šiem 40-50 iznīcinātājiem tiks izveidotas "trīs vai četras eskadriļas", kas Ukrainu aizsargās pret Krievijas izvērsto bombardēšanu, sacīja padomnieks. Kaut arī Lielbritānija, Itālija, Francija un Vācija nevar piedāvāt F-16, "tām ir svarīga balss starptautiskajā koalīcijā", un Ukraina gribētu, lai tās pamudinātu tādus savus sabiedrotos ASV un Turciju.

10.30. Ukrainas armijas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši visas 18 raķetes, ko naktī uz Ukrainu raidījusi Krievija, otrdien pavēstīja Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs. Ienaidnieks Ukrainai uzbrucis no ziemeļu, dienvidu un austrumu virzieniem, platformā "Telegram" pauda ģenerālis.

No sešām lidmašīnām MiG-31K raidītas sešas hiperskaņas raķetes H-47M2 "Kinžal", deviņas spārnotās raķetes "Kaļibr" (no Melnās jūras kuģiem) un trīs zemes bāzējuma raķetes (S-400 un "Iskander-M"), teikts paziņojumā.

09.39. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 199 980 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 520 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3762 tankus, 7348 bruņutransportierus, 3150 lielgabalus, 562 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 316 zenītartilērijas iekārtas, 308 lidmašīnas, 294 helikopterus, 2732 bezpilota lidaparātus, 973 spārnotās raķetes, 6048 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 410 specializētās tehnikas vienības.

09.03. Kopā Latvijā patvērumu guvuši 43 tūkstoši, bet skaits būtiski samazinās, jo tomēr situācija Ukrainā normalizējas, un pietiekami liels skaits bēgļu atgriežas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

08.12. Kremlis gatavo mehānismus, lai algotņu grupējuma "Vagner" vadītāju Jevgēņiju Prigožinu pasludinātu par nodevēju, tomēr tas, visticamāk, nenotiks tuvākajā laikā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Šādi amerikāņu domnīcas analītiķi komentē publikāciju laikrakstā "Washington Post" par it kā notikušajiem Prigožina centieniem sazināties ar Ukrainas izlūkdienestu un nodot ziņas par Krievijas karavīru pozīcijām apmaiņā pret Ukrainas karavīru aiziešanu no Bahmutas.

07.10. Ukraina saņēmusi pirmo Itālijas un Francijas zenītraķešu kompleksu SAMP/T, kas ir tālas darbības pretgaisa aizsardzības sistēma, vēsta itāļu laikraksts "La Stampa", atsaucoties uz saviem avotiem.

"Ukrainā nogādāts pirmais Itālijas-Francijas zenītraķešu komplekss, un ar to strādās 30 vietējie speciālisti," vēsta laikraksts. Pretraķešu sistēma SAMP/T paredzēta, lai aizsargātu kaujas lauku un svarīgus objektus pret spārnotajām raķetēm, pilotējamiem un bezpilota lidaparātiem, taktiskajām ballistiskajām raķetēm.

05.44. Krievijas armija naktī uz otrdienu ar raķetēm apšaudīja Kijivu, nodarot postījumus un ievainojot trīs cilvēkus, paziņoja Kijivas mērs Vitālijs Kličko.

Mērs savā "Telegram" kanālā pavēstīja, ka raķešu atlūzas nokritušas Solomjanskas, Darnicas un Oboloņas rajonos, kā arī zooloģiskā dārza teritorijā Ševčenko rajonā. Nokrītot raķetes atlūzām Solomjanskas rajonā, ir cietuši trīs vietējie iedzīvotāji un aizdegušās vairākas automašīnas, kā arī nodarīti postījumi ēkai 200 kvadrātmetru platībā. Notikuma vietā ir ieradušies glābēji.

00.10. Ungārija vakar bloķēja Eiropas Miera fonda (EPF) līdzekļu astotās daļas izmaksu par ieročiem, kas paredzēti Ukrainai, Itālijas aģentūrai ANSA pavēstīja informēts avots.

Tiek atzīmēts, ka daļas apjoms ir 500 miljoni eiro, un to bija paredzēts izmaksāt nākamajā pirmdienā.

"Budapešta it kā pieprasīja "garantijas", lai EPF arī turpmāk saglabātu savu "globālo" apvārsni un netiktu izmantota tikai Kijevas apbruņošanai," raksta laikraksts.

Svarīgākais