Austrāliešu ekologi nākuši klajā ar ieteikumu šaut ķengurus, lai dzīvnieki nenomirtu badā.
Šobrīd Austrālijā strauji pieaug ķenguru populācija, tomēr sausuma laikā tiem pietrūks barības. Vides speciāliste Ketrīna Mosbija paudusi, ka, iespējams, pēdējā sausuma laikā atsevišķos apgabalos nomiruši 80 vai 90% ķenguru, vēsta CBC News.
“Dzīvnieki mirst no bada - viņi iet publiskajās tualetēs un ēd tualetes papīru vai arī guļ uz ceļa izsalkuši, kamēr viņu mazuļi cenšas sevi pabarot,” intervijā sacīja Mosbija.
Austrālijas Ķenguru asociācijas izpilddirektors Deniss Kings prognozē, ka Austrālijas ķenguru populācija drīzumā varētu sasniegt 60 miljonus, kas ir vairāk nekā 2,3 reizes vairāk nekā cilvēku.
Spēcīgo lietusgāžu laikā Austrālijā ķenguru vidū valda “demogrāfiskais bums”, bet tad iestājas sausums, un dzīvnieki mirst agonijā. Lai to novērstu, Katrīna Mosbija ierosina nogalināt daļu ķenguru.
“Ja mēs pret tiem izturētos kā pret resursiem un šādi apsaimniekotu, mums nebūtu tādas katastrofālas mirstības, kādu mēs redzam tagad,” komentē Mosbija.
National Geographic raksta, ka Austrālijā dzīvo 50 miljoni ķenguru - dzīvnieks ir kontinenta simbols. Tomēr zinātnieki uzskata, ka to pārmērīgā vairošanās kaitē ne tikai dzīvniekiem, bet arī ražai, radot pārtikas trūkumu, kā jau notika 2016. un 2017. gadā. Tolaik valstī bija gandrīz 45 miljoni šo dzīvnieku - aptuveni divas reizes vairāk nekā cilvēku. Eksperti bažījas, ka drīzumā valsts atkal var saskarties ar līdzīgu situāciju.
Dzīvnieku skaits pieaug arī tāpēc, ka ir daudz mazāk tradicionālo plēsoņu, piemēram, dingo, un nenotiek aborigēnu mednieku medības.
Apdrošinātāji apgalvo, ka ķenguri ir iesaistīti vairāk nekā 80% ikgadējo negadījumu starp transportlīdzekļiem un dzīvniekiem.
Tajā pašā laikā valstī ir “kvotas” ķenguru nogalināšanai. Valsts atļauj medniekiem kontrolēt zvēru skaitu, taču pēdējos gados šīs normas ir izpildītas tikai par 4%.