Krievijas slepenie dienesti Maskavas propagandas izplatīšanas nolūkā organizē Rietumu lielākajās pilsētās fiktīvas demonstrācijas, vēsta Eiropas mediji.
Vācu laikraksts "Süddeutsche Zeitung" svētdienas numurā raksta, ka šo akciju mērķis ir radīt pret Ukrainu vērstus noskaņojumus, kā arī apgrūtināt Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Pētījumā, ko "Süddeutsche Zeitung" veicis kopīgi ar Vācijas sabiedriskajām raidorganizācijām NDR un WDR, franču laikrakstu "Le Monde", zviedru avīzi "Expressen" un skandināvu sabiedriskajām raidorganizācijām DR, NRK un SVT, balstīts nopludinātajos dokumentos, kas nākuši no Kremļa drošības aparāta.
Saskaņā ar šīm Krievijas iecerēm, kādā Eiropas pilsētā, piemēram, nelielas ļaužu grupas pēc Maskavas pasūtījuma simulē pret Turciju vērtus mītiņus, uzdodoties par ukraiņiem, un aģitē pret Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, lai tādējādi dotu vielu tiešsaistes propagandas materiāliem.
Šādu akciju mērķis acīmredzami ir radīt priekšstatu par Eiropā plaši izplatītiem noskaņojumiem pret islāmu.
Kā šādu Kremļa operāciju piemērs tiek piesaukta martā Parīzē notikusī ukraiņu kopienas pārstāvju demonstrācija pret Erdoganu, kurā izmantotajos plakātos viņš bija attēlots ar nacistu sveicienā paceltu roku. Demonstrācijas laikā tika izsmieti arī 6.februārī notikušās zemestrīces upuri.
"Süddeutsche Zeitung" vēsta, ka Kremlis nav atbildējis uz lūgumu komentēt šos apgalvojumus.
Pētījuma autori norāda, ka provokatori acīmredzami bija iefiltrējušies demonstrācijās arī citās Eiropas pilsētās, kas bija veltītas visdažādākajiem tematiem, tostarp medmāsu trūkumam, pensiju reformām un klimata izmaiņām. Šo provokāciju mērķis ir mazināt atbalstu Ukrainai.
Šajās demonstrācijās Parīzē, Hāgā, Briselē un Madridē vieni un tie paši cilvēki izmantojuši līdzīgus plakātus, raksta "Süddeutsche Zeitung".
Fotogrāfijas ar šiem cilvēkiem tiek izplatītas tīmeklī, radot iespaidu par plaši izplatītiem pret Ukrainu vērstiem noskaņojumiem.
Šādā veidā radītu materiālu izplatīšanu tādās sociālās saziņas platformās kā "Facebook", "Tiktok", "Telegram" vai "Youtube", pamatā kontrolē trīs kontu turētāji no Sanktpēterburgas.