Ukrainas kara 404. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:32]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā3.aprīlī. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:32 NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs lūdz katrai no dalībvalstīm piešķirt 500 miljonus eiro gadā Visaptverošajai palīdzības paketei Ukrainai.

22:04 Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc nāves piešķīra Drosmes ordeni kolaborantam un propagandistam Maksimam Fominam (Vladlenam Tatarskim), kurš sevi dēvēja par militāro komisāru.

21:26 ASV Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kirbijs pirmdien paziņoja, ka Ukrainas puse turpina "spītīgi cīnīties par Bahmutu" Doņeckas apgabalā pretēji Krievijas propagandistu apgalvojumiem.

19:31 Krievijas militārpersonas okupētās Krimas ziemeļos ierīkojušas dubultu tranšeju līniju.
Satelītu attēli parāda jaunu nocietinājumu parādīšanos abās E-105 šosejas pusēs un pie Sivašas ezera, Armjanskas kontrolpunkta un Perekopas šahtas rajonā.

19:02 Austrālijas ražotājs Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām piegādās līdz simts tālvadības ieroču vadības sistēmu.

18:40 Kopumā karš Ukrainā līdzinās ieilgušajiem militārajiem konfliktiem, Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā diskusijā "Kas ir kas jaunajā Eiropas kaimiņattiecību politikā?" norādīja Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālās universitātes Starptautisko attiecību institūta asociētais profesors Mikola Kapitoņenko.

Viņš atzīmēja, ka mēs saskaramies ar dziļu krīzi starptautiskajā drošībā, kas sniedzas tālāk par divpusējo konfliktu starp Krieviju un Ukrainu. Karš attiecas ne tikai uz abu valstu tālāko nākotni un attiecībām. Runa ir par to, kā mainīsies spēles noteikumi starptautiskajā kārtībā.

Kapitoņenko klāstīja, ka Ukrainā valda optimisms par valsts spēju noturēties pretim Krievijai, tomēr profesors ir daudz skeptiskāks. Viņa ieskatā, šis karš līdzinās ieilgušu militāro konfliktu modeļiem, tāpēc jārēķinās arī ar tādu iespēju, ka karš Ukrainā būs ilgstošs un patlaban kompromisiem tajā nav vietas.

Profesors atzīmēja, ka karš kļūst par sadursmi ne tikai starp Krieviju un Ukrainu, bet arī starp diviem iespējamiem starptautiskās kārtības scenārijiem. Viņa ieskatā, gada laikā karš nebeigsies, iespējams, tas pat saasināsies. Kapitoņenko atzīmēja, ka Ukraina ir spējusi izturēt Krievijas militāro agresiju, bet Krievija - Rietumu politisko spiedienu. Viņa ieskatā, priekšā vēl ir garš ceļš, līdz karš vienā vai otrā veidā tiks atrisināts.

Kapitoņenko uzsvēra, ka karš Ukrainā ir par starptautiskās drošības nākotni un tālākiem spēles noteikumiem. Viņa ieskatā, Eiropai ir vajadzīga labi pārdomāta stratēģija, jo patlaban Eiropa no visām lielvarām cieš no kara Ukrainā visvairāk. Profesors akcentēja, ka karš būs ilgs un tā noteikti nav tikai Ukrainas problēma.

18:00. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka visas uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas tiks atbrīvotas, tāpēc, "ja Krievijas karaspēks no turienes neaizbrauks, tas tiks iznīcinātas," vēsta pravda.com.ua.

16:37. Netālu no Hersonas 60 gadus vecs vīrietis gājis bojā, mēģinot saviem spēkiem pārvietot Krievijas armijas novietotu sprādzienbīstamu priekšmetu, vēsta pravda.com.ua.

15:40. Polija pirmdien apliecināja, ka tā dažus no solītajiem reaktīvajiem iznīcinātājiem MiG-29 jau nodevusi Ukrainai, Varšavai ar šo paziņojumu nākot klajā pēc tam, kad Slovākija bija apliecinājusi, ka nodevusi Ukrainai pirmo iznīcinātāju grupu. "Daži MiG-29 jau ir nosūtīti. Tie Ukrainai tiešām ļoti noder, veicot mūsu kolektīvas drošības aizsardzību," intervijā radio RMF FM sacīja Polijas prezidenta ārlietu padomnieks Marcins Pšidačs.

14:21. Kremlis plāno 2023. gada 9. maijā sarīkot "Uzvaras parādi" Sarkanajā laukumā Maskavā, neskatoties uz lielajiem zaudējumiem karā pret Ukrainu, ko izraisījis Vladimirs Putins, vēsta "TASS".

12.41. Krievijas taktiskie kodolieroči, par kuru izvietošanu Baltkrievijā pagājušajā mēnesī paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiks izvietoti līdzās robežai ar Poliju, pavēstīja Maskavas vēstnieks Minskā Boriss Grizlovs.

11.32. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien ieradīsies oficiālā vizītē Varšavā, pavēstīja Polijas prezidenta ārlietu padomnieks Marcins Pšidačs. "Tā ir oficiāla vizīte, bet tajā būs arī publiska rakstura elements," radio RMF FM sacīja amatpersona, norādot, ka Zelenskis tiksies arī ar Polijā mītošajiem ukraiņiem. Vizītes gaitā paredzēta Zelenska tikšanās ar Polijas kolēģi Andžeju Dudu.

10.58. VAS "Latvijas pasts" pārstāvji Ukrainas galvaspilsētā Kijivā trešdien, 5.aprīlī, piedalīsies starptautiskas filatēlijas izstādes atklāšanā Ukrainas atbalstam, informē "Latvijas pasta" pārstāvji. Kijivā Ukrainas pasta uzņēmuma "Ukrposhta" centrālajā birojā 5.aprīlī tiks atklāta starptautiska filatēlijas izstāde, eksponējot Ukrainai veltītos pastmarku izdevumus no 15 valstīm.

09.54. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 175 160 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 610 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3619 tankus, 6993 bruņutransportierus, 2694 lielgabalus, 527 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 280 zenītartilērijas iekārtas, 306 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2262 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5553 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 298 specializētās tehnikas vienības.

09.27. Karš Ukrainā jāskata resursu piesaistes iespēju kontekstā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Maklakovs. Ukrainā notiekošais karš jāskata no resursu piesaistes iespējām, jo panākumus gūs tā puse, kurai izdosies iegūt papildu resursus.

Krievija gaidot, kad Ukrainai izsīks resursi karošanai. Maklakovs akcentēja, ka abas puses dažādākajos formātos un valstīs meklē iespējas gūt papildu bruņojumu un ieročus. Ukrainai uzbrukuma veikšanai noteikti nepieciešami gan uzbrukumiem paredzēti ieroči, munīcija, tehnika, kā arī cilvēkresursi.

08.19. Vācijas vicepremjers un ekonomikas ministrs Roberts Hābeks kopā ar nelielu uzņēmēju delegāciju pirmdien ieradies vizītē Kijivā.

Vizītes galvenais temats ir Ukrainas atjaunošana un sadarbība enerģētikā. Hābekam ar Ukrainas amatpersonām paredzēts apspriest arī politiskus jautājumus. Vizītes nolūks ir dot Ukrainai cerību, ka valsts pēc kara tika atjaunota, ceļā uz Kijivu sacījis Hābeks.

07.10. Krievijas karaspēks vakar, 2. aprīlī, veica četrus uzbrukumus Sumu apgabalam.

00.10 Sanktpēterburgas centra kafejnīcā, kas iepriekš piederēja Jevgeņijam Prigožinam, noticis sprādziens, gājis bojā "militārais komandieris" Vladlens Tatarskis, 15 cilvēki ievainoti.