Naktī uz trešdienu notikušajā partijas Fianna Fail deputātu balsojumā premjerministrs Braiens Kovens saņēmis pietiekamu atbalstu, lai turpinātu pildīt partijas līdera funkcijas.
Viņš apņēmīgi paziņojis, ka cer uz partijas uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas Īrijā tiks rīkotas pavasarī, tomēr politikas analītiķi šajā balsojumā valdošajai partijai prognozē sagrāvi, pēc kuras 51 gadu vecajam premjeram no tās vadības tomēr nāksies aiziet.
Jau pirms otrdienas vakarā iecerētā balsojuma bija skaidrs, ka iekšējai opozīcijai būs ļoti sarežģīti, ja ne neiespējami, gāzt B. Kovenu, kurš izpelnījies asu kritiku par nekustamā īpašuma burbuļa nenovēršanu (tolaik viņš ieņēma finanšu ministra amatu), ciešajiem sakariem ar baņķieriem, kurus vēlāk nācās glābt par nodokļu maksātāju naudu, un veidu, kādā Īrijas valdība risināja jautājumu par aizņēmuma saņemšanu no Eiropas Savienības un Starptautiskā valūtas fonda.
Tomēr BBC uzsver, ka premjers rīkojies pietiekami viltīgi, nedodot saviem potenciālajiem pretiniekiem laiku apvienot rindas. Par ieplānoto balsojumu viņš paziņoja svētdienas vakarā, pie viena apgalvojot, ka turpinās vadīt valdību līdz ārkārtas vēlēšanām, kuru rīkošanas datums vēl nav noteikts. BBC norāda, ka no trim potenciālajiem B. Kovena sāncenšiem (ārlietu ministra Maikla Mārtina, finanšu ministra Braiena Lenihana un tūrisma, kultūras un sporta ministres Mērijas Henafinas) tikai M. Mārtins riskējis atklāti nostāties pret premjeru. Taču jau pirmdien, kad viņš valdības vadītājam iesniedza savu demisijas rakstu un aicināja partijas kolēģus apsvērt nepieciešamību izvēlēties jaunu līderi, politologi norādīja, ka pašreizējā brīdī tas atgādina vientuļnieka cīņu ar vējdzirnavām. "Viņi nebija gatavi gāzt premjeru, nebija nekādas kopīgas stratēģijas," norāda BBC. Interesanti, ka lēmumu par M. Mārtina demisiju premjers parakstījis tikai pēc balsojuma rezultātu paziņošanas, bet dumpīgais eksministrs uzsvēris, ka ņems vērā kolektīvo viedokli un B. Kovens priekšvēlēšanu kampaņas laikā var rēķināties ar viņa atbalstu.
Pagaidām gan nav zināms, kad šīs vēlēšanas notiks, – saviem koalīcijas partneriem no Zaļo partijas B. Kovens solījis tās sarīkot pavasarī. AP norāda, ka, spriežot pēc visa, premjers vēlas novilcināt laiku, lai sabiedrībai piemirstos viņa uzvedība aizņēmuma prasīšanas laikā. Viņš solījis Zaļo partijai, ka pašreizējais parlamenta sastāvs vēl varētu pieņemt jauno likumu par vides aizsardzību, taču tikai pēc tam, kad zaļie būs atbalstījuši Fianna Fail budžeta grozījumu pieņemšanā, kas paredz vēl lielākus taupības pasākumus. B. Kovens nav slēpis, ka tuvāko četru gadu laikā budžeta izdevumus vēlas samazināt par vēl 15 miljardiem eiro, turklāt šajos plānos viņu, vismaz vārdos, atbalsta arī vairākas opozīcijas partijas. To balsojums gan varētu būt atkarīgs no sabiedrības aktivitātes protesta akciju rīkošanā, tādēļ zaudēt Zaļo partijas atbalstu premjers pašlaik neriskē.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka pašlaik Fianna Fail ir tikai ceturtā populārākā partija valstī, un, ja vēlēšanas notiktu tagad, pēc tām valdošo koalīciju veidotu leiboristi kopā ar Fine Gael, vēsta AFP, atgādinot, ka kopš 1932. gada Fianna Fail vienmēr saņēmusi lielāko atbalstu vēlēšanās, bet kopš 1987. gada bijusi jau sešu valdošo koalīciju vadošā partija.
Tagad šī tradīcija draud aprauties, un daudzi partijas ierindas biedri sliecas tajā vainot tieši premjeru. Līdz 2008. gadam viņš ieņēma finanšu ministra amatu, un tolaik tieši viņa pienākumos ietilpa uzraudzīt situāciju ar kredītu izsniegšanu bankās. Kad pārplīsa Īrijas nekustamā īpašuma burbulis un simtiem nekustamo īpašumu attīstītāju nespēja atdot bankām parādus, tieši premjers B. Kovens bija tas, kurš garantēja šos parādus sešām lielajām bankām, – četras no tām vēlāk nācās nacionalizēt, un šī rīcība Īrijas nodokļu maksātājiem izmaksāja vairāk nekā 50 miljardus eiro. B. Kovena valdība pērn pieļāva Eiropas mērogiem neredzētu budžeta deficītu – 32% no iekšzemes kopprodukta. Pēc tam, kad septembrī, redzot ekonomisko situāciju valstī, privātie aizdevēji uzskrūvēja procentu likmes, Īrijai neatlika nekas cits kā vērsties pēc palīdzības pie starptautiskajām organizācijām. Taču pat dienās, kad Dublinā jau strādāja ES un SVF eksperti, B. Kovens ne tikai turpināja apgalvot, ka Īrija ar krīzi tiks galā pašu spēkiem, bet arī maldināja paša valdības locekļus, kuri melīgās ziņas, ka starptautiskais aizdevums netiks ņemts, izplatīja tālāk. Jāatgādina, ka galu galā Īrija bijusi spiesta lūgt 67,5 miljardus dolāru aizdevumu uz septiņiem gadiem.