Atsevišķi klimata krīzes mazināšanas pasākumi var kaitēt dabai

Šā gada 10.jūnijā tika publicēts starptautisks ANO ekspertu ziņojums "Bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas", kurā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata krīzes tika apskatītas savstarpējā sinerģijā.

Apvienojoties IPBES un IPCC ekspertiem secināts, ka dabas un klimata krīzes ir savstarpēji saistītas, un tās ir jārisina kompleksi.

Gan bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, gan klimata pārmaiņas izraisa cilvēka saimnieciskā darbība, un tās savstarpēji viena otru pastiprina.

Ziņojumā konstatēts, ka līdzšinējās politikas lielākoties ir risinājušas bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un klimata pārmaiņas neatkarīgi vienu no otras. Nevienu no izaicinājumiem nebūs iespējams veiksmīgi pārvarēt, ja risinājumi tiks aplūkoti atsevišķi. Tas ir vēstījums, kas pausts recenzētā ziņojumā, ko šā gada 10.jūnijā publicēja 50 vadošie pasaules bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu eksperti no Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātnes-politikas platformas (IPBES) un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC).

"Ziņojums tiek publicēts īstajā brīdī, jo 2021.gads ir īpašs gads klimatam un dabai. Gada otrajā pusē tiks atjaunoti globālie bioloģiskās daudzveidības mērķi nākamajiem 10 gadiem (COP15) un Parīzes nolīguma dalībvalstis atjauno savus nacionālos emisiju samazināšanas plānus (COP26). Daba un klimats nav divas dažādas lietas, tāpēc nepieciešami visaptveroši risinājumi, ko piedāvā šis ziņojums, lai apturētu dabas daudzveidības izzušanu un noturētu klimata pārmaiņas 1.5°C robežās," saka Pasaules Dabas Fonda Klimata programmas vadītāja Laura Treimane.

Autori brīdina, ka šauri orientēti pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai var tieši un netieši kaitēt dabai, taču pastāv vairāki pasākumi, ar kuriem var gan mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, gan saglabāt un atjaunot dabas daudzveidību. Daži no svarīgākajiem ziņojumā minētajiem pasākumiem ir šādi:

• Oglekļa un sugām bagātu ekosistēmu izzušanas, degradācijas apturēšana un atjaunošana uz sauszemes un okeānos,
• Ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības prakšu attīstība, lai uzlabotu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, atjaunotu bioloģisko daudzveidību, uzglabātu oglekli un samazinātu emisijas,
• Dabas aizsardzības pasākumu mērķtiecīgāka izvēle un pilnveidošana, kas balstās inovācijās un klimata adaptācijā,
• Vidi un dabu degradējošu subsīdiju pārtraukšana.

Ziņojumā minētie klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas pasākumi, kas kaitē bioloģiskajai daudzveidībai un cilvēku labklājībai:

• Enerģētisko kultūru kā monokultūru audzēšana lielās zemes platībās,
• Koku stādīšana ekosistēmās, kas vēsturiski nav bijušas meži, un apmežošana ar monokultūrām, jo īpaši ar eksotiskām koku sugām,
• Apūdeņošanas jaudu palielināšana,
• Jebkuri pasākumi, kas šauri vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu, novērtēšana, ņemot vērā to vispārējos ieguvumus klimatam un riskus dabai.

Ziņojuma autori uzsver, ka, lai gan daba piedāvā efektīvus klimata pārmaiņu mazināšanas veidus, šie risinājumi var būt efektīvi tikai tad, ja tie balstās uz vērienīgu emisiju samazināšanu visās cilvēku saimniecisko darbību jomās.