Saskaņā ar piektdien publicēto ANO ziņojumu, akūta pārtikas nepietiekamība un bērnu nepietiekams uzturs 2024. gadā pieauga sesto gadu pēc kārtas, skarot vairāk nekā 295 miljonus cilvēku 53 valstīs un teritorijās, vēsta mediju aģentūra “Reuters”.
Tas ir par 5% vairāk nekā 2023. gada līmenī, un 22,6% iedzīvotāju vissmagāk skartajos reģionos piedzīvoja krīzes līmeņa badu vai vēl sliktāku.
"2025. gada globālais ziņojums par pārtikas krīzēm rāda satriecošu ainu," sacīja Reins Paulsens, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ārkārtas situāciju un noturības direktors.
Konflikti, ekstremāli laikapstākļi un ekonomiskie satricinājumi ir galvenie virzītājspēki, un tie bieži vien pārklājas," piebilda eksperts.
Raugoties nākotnē, ANO brīdija par apstākļu pasliktināšanos, minot straujāko prognozēto humānās palīdzības pārtikas finansējuma kritumu kopš ziņojuma sākuma - no 10% līdz vairāk nekā 45%.
ASV prezidents Donalds Tramps ir lielā mērā slēdzis ASV Starptautiskās attīstības aģentūru, kas sniedz palīdzību pasaules trūcīgajiem, atceļot vairāk nekā 80% no tās humānās palīdzības programmām.
"Miljoniem izsalkušu cilvēku ir zaudējuši vai drīz zaudēs kritiski svarīgo glābšanas līniju, ko mēs nodrošinām," brīdināja Sindija Makeina, Romā bāzētās Pasaules pārtikas programmas vadītāja.
Konflikts bija galvenais bada cēlonis, kas 2024. gadā skāra gandrīz 140 miljonus cilvēku 20 valstīs, tostarp apgabalos, kuros Gazā, Dienvidsudānā, Haiti un Mali bija “katastrofāls” pārtikas nepietiekamības līmenis. Sudānā ir apstiprināti bada apstākļi.
Ekonomiskie satricinājumi, piemēram, inflācija un valūtas devalvācija, 15 valstīs, tostarp Sīrijā un Jemenā, 59,4 miljonus cilvēku noveda pārtikas krīzē, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms COVID-19 pandēmijas.
Cilvēku skaits, kas saskaras ar badam līdzīgiem apstākļiem, vairāk nekā divkāršojās līdz 1,9 miljoniem un tas augstākais rādītājs kopš globālās uzraudzības sākuma 2016. gadā.