Polijas premjerministrs Donalds Tusks ceturtdien rosināja Eiropas Savienību (ES) rūpīgi izvērtēt, vai Francijas un Vācijas rosinātie grozījumi Lisabonas līgumā tiešām ir nepieciešami.
"Iespējamām izmaiņām Lisabonas līgumā jābūt simtprocentīgi pamatotām, un tās nedrīkst kalpot tikai vienas, divu vai piecu ES dalībvalstu interesēm, jo šādas izmaiņas vienkārši netiktu pieņemtas," piedaloties kopīgā preses konferencē ar savu Čehijas kolēģi Petru Nečasu, sacīja Polijas premjerministrs. "Tam tiešām jānāk par labu visai Eiropas Savienībai," viņš piebilda. "Ar Briselē panākto vienošanos vēl nav gana. Pēcāk tas jāapstiprina arī dalībvalstīm."
Savukārt Nečass atzina, ka procedūra līguma grozījumu apstiprināšanai Čehijā ir "ļoti sarežģīta", jo jārīko referendums.
ES līderu samitā pagājušajā nedēļā Tusks gan aktīvāk iestājās par izmaiņām, kas ļautu izveidot pastāvīgu fondu finansiālās grūtībās nonākušo dalībvalstu glābšanai jeb tā saukto pastāvīgo krīžu mehānismu. Un, lai gan visas bloka dalībvalstis ir vienisprātis par nepieciešamību stiprināt fiskālo disciplīnu, ne visas atbalsta Parīzes un Berlīnes ieceri.
Tusks pagājušajā nedēļā arī iebilda pret Vācijas rosinātajām politiskajām sankcijām pret tām dalībvalstīm, kuras neievēros budžeta veidošanas nosacījumus.
Jebkādām izmaiņām Lisabonas līgumā, ko izdevās apstiprināt tikai ar lielām grūtībām, jāgūst vienbalsīgs visu bloka dalībvalstu atbalsts.
ES līderi pagājušajā nedēļā panāca vienošanos par ierobežotu Lisabonas līguma grozījumu sagatavošanu, tādējādi cenšoties nākotnē pasargāt bloka ekonomiku no iespējamām krīzēm. Dalībvalstis aicina ES prezidentu Hermanu van Rompeju uzsākt konsultācijas par nepieciešamo ierobežoto grozījumu izdarīšanu līgumā, paredzot, ka sarunas jāturpina decembrī gaidāmajā samitā ar mērķi, lai grozījumi varētu stāties spēkā jau 2013.gada vidū, kad beigs darboties pagaidu fonds, kas tika izveidots tirgus stabilizācijai pēc Grieķijas parādu krīzes.
