ES samitā spriedīs par tirdzniecības kariem, Krieviju un "Brexit"
 
AKCENTI SALIKTI. Donalds Tusks jau akcentējis samitā apspriežamos jautājumus ©Scanpix

Ekonomiskie un tirdzniecības jautājumi, attiecības ar Krieviju un Brexit norise būs Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju uzmanības centrā samitā, kas šodien un rīt notiks Briselē. Tā kā Vācija un Francija nav paguvušas sagatavot solīto eiro zonas reformas projektu, šis jautājums tiks apspriests jūnijā.

Divu dienu laikā ES līderi pulcēsies trijos dažādos formātos - pirmās dienas darbā piedalīsies visu 28 valstu delegāti, vēlāk 27 valstu pārstāvji apspriedīs Lielbritānijas izstāšanās peripetijas, bet visbeidzot 19 valstu pārstāvji runās par eiro zonas sasāpējušiem jautājumiem, vēsta Reuters. Darba kārtībā, ko samita dalībniekiem izsūtījis ES Padomes prezidents Donalds Tusks, uzsvars likts uz tirdzniecības jautājumiem, kas aktualizējušies pēc tam, kad ASV nolēmušas noteikt ievedmuitu tērauda un alumīnija importam. ES valstis spriedīs par adekvātiem pretpasākumiem Donalda Trampa iniciēto tirdzniecības karu ietvaros. Jau izskanējuši priekšlikumi ar ievedmuitu aplikt ASV ražotās plaša patēriņa preces, tai skaitā džinsus un burbonu, bet vakar Eiropas Komisija paziņoja par nodomu ieviest digitālo nodokli, kas visvairāk pa kabatu sitīs tādiem amerikāņu gigantiem kā Facebook, Google, Twitter, Airbnb un Uber, raksta AFP.

Bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanas mēģinājums neļaus bez uzmanības atstāt arī Krieviju. Sagaidāms, ka ES līderi lieku reizi paziņos par absolūtu solidaritāti ar Londonu, liekot saprast, ka atbalsta Maskavai adresētās apsūdzības šī uzbrukuma organizēšanā. Tomēr par jaunām sankcijām pret Krieviju šonedēļ runāts netikšot. Tā vietā ES līderi spriedīs, kā palielināt drošību, lai ES dalībvalstis būtu pasargātas gan no šādiem incidentiem, gan citiem hibrīdkara elementiem, sākot ar naidīgu propagandu un beidzot ar hakeru uzbrukumiem.

Samitā plānots apspriest arī Balkānu reģiona valstu perspektīvas pievienoties ES. Kipra uzstāj uz to, lai tiktu izteikts stingrs nosodījums Turcijai, kas bloķējusi potenciālo dabasgāzes atradņu izpēti Kipras īpašajā ekonomiskajā zonā Vidusjūrā. Tomēr, ņemot vērā to, ka 26. martā ES prezidējošās valsts Bulgārijas pilsētā Varnā ieplānota Turcijas un ES paša augstākā līmeņa amatpersonu tikšanās, maz ticams, ka ES tās priekšvakarā vēlēsies saasināt attiecības ar skaļiem paziņojumiem. Joprojām nav īsti skaidrs, vai Francija samitā uzstās uz jaunām sankcijām pret Irānu, tādējādi sodot šo valsti par iejaukšanos Sīrijas pilsoņu karā un ballistisko raķešu programmas izstrādi. Francijas ierosinājums ir cieši saistīts ar D. Trampa draudiem anulēt 2016. gadā panākto vienošanos, kas ļāva vismaz uz laiku ierobežot Irānas kodolprogrammu. ASV līderis devis kolēģiem Eiropā laiku līdz 12. maijam, lai tie pieņemtu stingrākas sankcijas pret Irānu, pretējā gadījumā solot izstāties no vienošanās.

27 ES dalībvalstu līderiem arī jāapstiprina šonedēļ panāktā vienošanās par Brexit pārejas periodu, kas ilgs 21 mēnesi - šajā periodā Apvienotā Karaliste joprojām paliks vienotajā muitas zonā un kopīgajā tirgū, ievērojot visus ES noteikumus un direktīvas. Neoficiāla informācija liecina, ka Spānija vēlas papildu garantijas, kas attiecas uz Gibraltāra statusu, tomēr D. Tusks paudis pārliecību, ka nekādu problēmu ar šī dokumenta apstiprināšanu nebūšot.