Šodien notiks kārtējā Eiropas Savienības (ES) Padomes sanāksme,kurā apspriedīs vakar izskanējušos Francijas un Vācijas ierosinājums mainīt ES budžeta noteikumus.
Francija un Vācija ierosina - Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuru budžetos izveidojas pārmērīgs deficīts, uz laiku būtu jāatņem balsošanas tiesības un jāpiemēro financiālas sankcijas, sacīts trešdien publicētā Vācijas un Francijas kopējā vēstulē, kas nosūtīta ES prezidentam Hermanam van Rompejam.
Tas izsaucis asas domstarpības par to, vai būtu nepieciešams izdarīt bloka līgumos izmaiņas, lai novērstu Grieķijas parādu krīzei līdzīgu finansiālu katastrofu atkārtošanos.
ES līderu sarunu dienaskārtībā ir jautājums par mācībām, kas gūstamas no Grieķijas finanšu krīzes, bet vairums dalībvalstu ļāvis noprast, ka iebilst pret metodēm, kuras ierosinājušas Berlīne un Parīze.
Vācijas kanclere Angela Merkele norāda, ka jaunajiem fiskālajiem noteikumiem jākļūst par "tiesisku robežšķirtni, un tas notiks, vienīgi grozot līgumus".
Viņas izteikumus atbalsta arī Francija, kurai izdevies no Merkeles panākt piekāpšanos, piekrītot mīkstināt pret budžeta disciplīnas pārkāpējiem piemērojamās sankcijas un izveidot pastāvīgu drošības fondu, lai sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajām dalībvalstīm.
Šie ierosinājumi novestu pie Lisabonas līguma maiņas un ES amatpersonas un vairums dalībvalstu bažījas, ka atkal nāksies piedzīvot grūtības, kādas tika pieredzētas pirms Lisabonas līguma apstiprināšanas.
"Centieni ieviest ES līgumos tādas normas kā iespējamā balsstiesību atņemšana fiskālās disciplīnas pārkāpējiem, Lielbritānijā var novest pie referenduma, jo šī ideja faktiski satur kārtējo "varas nodošanu" Briselei,"norādīja kāds pārstāvis.