Francijas strādājošo cīņa pret prezidenta Nikolā Sarkozī rosināto pensiju reformu šonedēļ varētu aprimt. Tā kā skolu brīvlaikā daudzas ģimenes dodas atpūtā un likumdevēji gatavojas galīgajam balsojumam par reformu, Sarkozī cer, ka masu protestu kustība mitēsies.
Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Sarkozī atbalsta reitings noslīdējis līdz visu laiku zemākajam rādītājam.
Kā secināts pēc izdevuma JDD pasūtījuma veiktajā aptaujā, Sarkozī popularitāte nokritusies zem 30% atzīmes, tādējādi kliedējot cerības, ka līdz ar reformas apstiprināšanu sabiedrības neapmierinātība varētu mazināties.
Otrdien uz demonstrācijām pulcēsies studējošie, lai aizstāvētu strādājošo tiesības pelnītā atpūtā doties 60 gadu vecumā. Savukārt arodbiedrības paziņojušas par kārtējo nacionālo protestu dienu, kas gaidāma ceturtdien.
Valdības atbalstītāji gan cer, ka pēc trešdienas, kad notiks galīgais balsojums par pensiju sistēmas reformu, demonstrantu aktivitāte mazināties.
"Francijā mums ir tāds kā rituāls no cita gadsimta," intervijā laikrakstam "Le Parisien" norāda valdošās Tautas kustības savienības (UMP) parlamentārās frakcijas vadītājs Žans Fransuā Kopē. "Streiki, protesti, jā, bet ekonomisko ķīlnieku sagrābšana ir nepieņemama."
"Dažu ekstrēmistu izdarību dēļ paralizēta lielākā daļa valsts. Visiem būtu jāsaprot, ka mums nav citas izvēles," skaidro politiķis.
Jau vēstīts, ka piektdien Francijas Senāts apstiprināja likumprojektu, kas cita starpā paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu no 60 līdz 62 gadiem.
Tagad Senāta apstiprinātais likumprojekts vēl jāsaskaņo ar Nacionālās sapulces iepriekš atbalstīto versiju, un galīgais balsojums par reformu gaidāms trešdien.
Kopš 1982.gada Francijas strādājošajiem bijušas tiesības pelnītā atpūtā doties 60 gadu vecumā, un šī iespēja tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem toreizējā prezidenta Fransuā Miterāna panākumiem.
Taču pašreizējais prezidents uzstāj, ka laikā, kad aizvien pieaug dzīves ilgums un palielinās budžeta deficīts, Francija vairs nevar atļauties strādājošos laist pensijā agrāk, nekā to dara citas industriāli attīstītas valstis.
Savukārt pensiju sistēmas reformas pretinieki apgalvo, ka tā netaisnīgi sodot strādājošos par globālās finanšu sistēmas izraisīto krīzi, un aicina tā vietā aplikt ar lielākiem nodokļiem bankas un bagātos.
2012.gadā Francijā gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Sociālisti jau solījuši, ka viņu virzītā kandidāta uzvaras gadījumā pensionēšanās vecums atkal tiks samazināts līdz 60 gadiem.
Lai arī vairums apjautāto pauduši atbalstu streikiem un katra nacionālo protestu diena līdz šim pulcējusi vairāk nekā miljons cilvēku, Sarkozī cer - ja izdosies panākt likuma pieņemšanu, viņš tiks uzskatīts par spēcīgu līderi.
Tikmēr, turpinoties demonstrācijām, kuru laikā protestētāji bloķē degvielas noliktavas un naftas pārstrādes rūpnīcas, degviela beigusies jau katrā ceturtajā uzpildes stacijā.
Jau ziņots, ka piektdien valdība lika policijai novērst degvielas noliktavu blokādes, kā arī izdeva rīkojumu, ar kuru streikojošajiem naftas nozares darbiniekiem pavēlēts atgriezties darbā.
Šādu rīkojumu, kas Francijā pazīstams ar rekvizīcijas vārdu, varasiestādes var izdot, rodoties pārliecībai, ka streiks rada draudus sabiedriskajai kārtībai. Tas streikotājiem uzliek par pienākumu atgriezties darbā. Ja streikotāji tam nepakļaujas, pret viņiem var tikt uzsākta tiesiskā vajāšana.
"Parīzes reģionā 35% uzpildes staciju beigusies degviela vai kāds no naftas produktiem, un valsts rietumos grūtībās nonākusi trešā daļa" uzpildes staciju, informē Francijas Satiksmes ministrija.
Citviet valstī degviela beigusies 10-15% uzpildes staciju, norāda amatpersonas.