Ziemeļkoreja gatavojas pārmaiņām

© Scanpix

Ziemeļkorejas mediji pavēstījuši, ka 28. septembrī sāksies valdošās Darba partijas konference, kurā paredzēts veikt izmaiņas partijas vadībā. Daudzi eksperti uzskata, – šajā konferencē arī tiks apstiprināts, ka par Ziemeļkorejas līdera Kima Čen Ira, kura veselība pasliktinoties, oficiālo pēcteci kļūs viņa jaunākais dēls Kims Čen Uns.

Parasti ļoti noslēgtās Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA vakar izplatījusi paziņojumu, kurā sacīts, ka konferencē, kas nākamajā otrdienā sāksies Phenjanā, "tiks ievēlēta partijas augstākā vadība". Sīkāki paskaidrojumi netiek sniegti, taču speciālisti, kuri regulāri seko notiekošajam Ziemeļkorejā (cik nu to atļauj skopā informācija), uzskata, ka runa ir par Kima jaunākā dēla, aptuveni 27 gadus vecā Kima Čen Una pasludināšanu par nākamo valsts vadītāju. Ļoti iespējams, ka jau šajā konferencē viņam tiks piešķirts kāds oficiāls amats partijas vadībā. AP, atsaucoties uz analītiķiem, prognozē, ka konferences laikā tiks nostiprinātas Kima Čen Una piekritēju pozīcijas, – pirmām kārtām tas attiecināms uz Kima Čen Ira svaini Jangu Son Taeku, kurš faktiski pilda jaunākā Kima aizbildņa funkcijas.

Tajā pašā laikā netiek prognozēts, ka 68 gadus vecais Ziemeļkorejas līderis paziņos par savu pilnvaru nolikšanu. Visticamāk, kādu laiku (cik nu Kima Čen Ira veselība atļaus) Ziemeļkorejā pie varas būs tēva un dēla tandēms un pilnvaras Kimam jaunākajam tiks nodotas pakāpeniski. Jāatgādina, ka līdzīgā veidā pie varas savulaik nāca arī pats Kims Čen Irs. Tieši pirms 30 gadiem tolaik 38 gadus veco Kimu līdzīgā partijas konferencē apstiprināja par viņa tēva, Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Ir Sena oficiālo pēcteci. Līdz pat 1994. gadam, kad Kims Ir Sens mira, viņa dēlam nācās samierināties ar otrā numura lomu valsts vadībā.

Reuters atgādina, ka Darba partijas konferenci bija iecerēts sarīkot jau septembra sākumā. Ārvalstu žurnālisti, kuriem bija izdevies nokļūt Ziemeļkorejā, pat vēstīja, ka Pjenjanas ielas izrotātas ar attiecīgu simboliku, tomēr konference tā arī nenotika, turklāt par tās atcelšanas iemesliem netika sniegts nekāds oficiāls paziņojums. Dienvidkorejas mediji izteikuši vairākas versijas par atcelšanas iemesliem. Viena varētu būt postošie plūdi, kas piemeklēja vairākas Ziemeļkorejas provinces, cita – kārtējās valsts vadītāja problēmas ar veselību, kaut gan Ziemeļkorejas laikraksti vēstīja par to, kā Kims Čen Irs apmeklējis vairākas rūpnīcas valsts ziemeļos. Vēl viena versija – partijas iekšienē turpinās kuluāru cīņa, amatpersonam cenšoties izpelnīties topošā līdera labvēlību, un jau notiek amatu dalīšana.

Notiekošajam Ziemeļkorejā cieši seko gan tās kaimiņvalstis Dienvidkoreja un Ķīna, gan Japāna un ASV, kur joprojām valda liels satraukums par Ziemeļkorejas kodolambīcijām. Tomēr pagaidām informācijas esot par maz, lai varētu spriest par to, vai eventuālā varas maiņa Ziemeļkorejā varētu palīdzēt šai valstij uzlabot attiecības ar ASV un Dienvidkoreju.

Pasaulē

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Svarīgākais