Ziemeļkoreja ceturtdien paziņoja, ka tā neatteiksies no saviem kodolieročiem, ja vispirms netiks izbeigti ASV kodoldraudi, šādi pastiprinot šaubas, vai Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns grasās atteiksies no kodolarsenāla, ko viņš varētu uzskatīt par savas izdzīvošanas drošāko garantiju.
Kims un ASV prezidents Donalds Tramps 12.jūnijā tikās Singapūrā, kur viņi nāca klajā ar neskaidri formulētu paziņojumu par apņemšanos strādāt Korejas pussalas "pilnīgas denuklearizācijas" virzienā, nekonkretizējot, kā un kad tā notiks.
Ziemeļkorejai ir savādāka izpratne par denuklearizāciju nekā ASV, un tā sola uzturēt savu kodolprogrammu, līdz ASV nebūs izvākušas karaspēku un likvidējušas kodollietussargu, kas aizsargā Dienvidkoreju un Japānu.
"Savienotajām Valstīm tagad ir jāatzīst Korejas pussalas denuklearizācijas precīza nozīme un īpaši pareizā veidā jāstudē ģeogrāfija," teikts Phenjanas oficiālās ziņu aģentūras KCNA izplatītajā paziņojumā.
"Kad mēs runājam par Korejas pussalu, tajā ir ietverta kā mūsu republika, tā arī viss [Dienvidkorejas] reģions, kur Savienotās Valstis izvietojušas agresīvus bruņotos spēkus, arī kodolieročus. Ja mēs runājam par Korejas pussalas denuklearizāciju, tas nozīmē visu kodoldraudu likvidēšanu, ne tikai no Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas puses, bet arī reģioniem, kas ir Korejas pussalai kaimiņos," teikts paziņojumā.
ASV izvāca taktiskos kodolieročus no Dienvidkorejas 90.gados.
Vašingtonas un Phenjanas kodolsarunas ir iestigušas kopš Trampa un Kima samita. ASV vēlas, lai Ziemeļkoreja veic detalizētu kodolobjektu un raķešu objektu uzskaitījumu, kas potenciālās vienošanās ietvaros tiktu inspicēti un demontēti, savukārt Ziemeļkoreja uzstāj, ka vispirms ir jāatceļ sankcijas.