Čekas maisi Lietuvā: Jātaisnojas par tēvu grēkiem
 
©Ekrānšāviņš

Otrajā Mozus grāmatā lasāmo brīdinājumu par tēvu grēkiem, kas bērnus piemeklēs līdz trešajam un ceturtajam augumam, var attiecināt uz tā dēvēto čekas maisu publiskošanu. Būtu ideāli, ja ar Valsts drošības komiteju (VDK) sadarbojušies cilvēki atzītos un aiztaupītu saviem bērniem un bērnubērniem pārdzīvojumus vai, kā teica 2014. gadā mirušā Lietuvas aktiera Donāta Baņoņa dēls Raimunds, – šoku. Donāts Baņonis ir VDK aģentu sarakstā.

Lietuvā tā dēvētie čekas maisi ir publiskoti vietnē www.kgbveikla.lt. Ar skaidrojumiem. Un pat ar visu to tiek pieļauts, ka valsts neatkarības atjaunošanas laikā aģentu sarakstā iekļāva iespējami vairāk cilvēku, arī sabiedrībā zināmu, lai viņus diskreditētu, nomelnotu.

Lietuvā viens no argumentiem pret aģentu uzvārdu publiskošanu - kāpēc tiek publicēti mirušu cilvēku dati, jo šie cilvēki vairs nevar sevi aizstāvēt.

Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs (LGGRTC) ir pabeidzis VDK aģentu arhīvu personisko lietu reģistrācijas žurnāla datu publiskošanu, kas ilga vairāk nekā piecus gadus. Bet pēc tam, kad parādījās informācija par, jālieto novazātais, bet pietiekami trāpīgais apzīmējums, tautā mīlētiem cilvēkiem, kuri sadarbojušies ar VDK, diskusijas Lietuvas sabiedrībā bija plašas un skaļas. R. Baņonis pat esot izteicies, ka nāksies bēgt no Lietuvas, jo viņam kļūstot bail. Emocionāla reakcija, jo pret R. Baņoni nevērsās un tēva rīcību uz viņu neattiecināja. Piemēram, viņa filma ir iekļauta Lietuvas simtgades filmu programmā.

Tomēr gan viņš, gan cita sadarbībā ar VDK apsūdzētā slavenā diriģenta Sauļus Sondecka dēls, arī Sauļus Sondeckis, šogad ir spiesti daļēji taisnoties par tēvu grēkiem vai iespējamiem grēkiem. Abi ir Lietuvā pazīstami cilvēki - R. Baņonis - televīzijas, kino un teātra režisors, S. Sondeckis - televīzijas producents. Protams, viņi noliedz, ka tēvi sadarbojās ar VDK, un piedāvā savu skaidrojumu, kāpēc tam netic.

Publiskās diskusijās tomēr vairāk iesaistās cilvēki no malas, nevis (iespējamo) aģentu ģimenes. Nevis Sondecki un Baņoņi iesniedza tiesā prasību par neslavas celšanu mirušajiem Donātam Baņonim, Sauļum Sondeckim un kardinālam Vincentam Sladkēvičam (arī atrodams aģentu sarakstā), bet Lietuvas neatkarības kustības Sajūdis kādreizējie dalībnieki, politikas veterāni Zigms Vaišvila un Audris Butkēvičs. Tomēr prokurors Benedikts Leišis nolēma nesākt pirmstiesas izmeklēšanu par goda un cieņas aizskaršanu un ļaunprātīgu neslavas celšanu. Apsūdzības iesniedzēji vērsās pret LGGRTC un tā vadītāju Terēzi Biruti Burauskaiti, kura (it kā) esot teikusi, ka viņa publiskojusi aģentu sarakstus politiķu un žurnālistu spiediena dēļ.

Lietuvā viens no argumentiem pret aģentu uzvārdu publiskošanu - kāpēc tiek publicēti mirušu cilvēku dati, jo šie cilvēki vairs nevar sevi aizstāvēt. T. B. Burauskaite atgādina, ka aģentiem tika dota iespēja izmantot lustrāciju un viņu uzvārdi publiskotajā aģentu sarakstā netiktu iekļauti, ja viņi būtu atzinuši sadarbību ar VDK. Noteiktajā termiņā brīvprātīgi atzinušies 1589 cilvēki, bet sadarbojušies varētu būt bijuši 118 000. Lietuvas politiķis Arvīds Anušausks norāda uz to, ka aģentu sarakstos ne vienmēr iekļāva tikai tos cilvēkus, kuri aktīvi sadarbojās ar VDK. Ir izskanējušas arī Latvijai ierastās aizdomas par speciāli veiktām akcijām. Lietuvā Baņoņa un Sondecka uzvārdu publiskošana pieļāva jautājumu, vai tas nav darīts ar nolūku tieši pirms valsts neatkarības atjaunošanas simtgades svinībām.

Šie sitieni jāatvaira T. B. Burauskaitei, kura skaidro un pamato aģentu uzvārdu publicēšanas jēgu. Viņa un viņas vadītā centra darbinieki uzsver, ka informācija par VDK dokumentiem ir jāuztver kritiski. Plašs skaidrojums ir LGGRTC vietnē www.kgbveikla.lt. Vienlaikus T. B. Burauskaite joprojām aizstāv aģentu uzvārdu publiskošanu - tādējādi sabiedrībai ir iespējams attīrīties un pielikt punktu pagātnei.