Pēc tam, kad ierindā būs pilnībā stājies Lielais hadronu kolaiders, Eiropas zinātnieki cer īstenot citu, vēl grandiozāku projektu – Līniju kolaideru.
Par to paziņojis Eiropas kodolfizikas institūta (CERN), kurā tika radīts Lielais hadronu kolaiders, ģenerāldirektors Rolfs Dīters Hoijers. Arī ar Līniju kolaidera celtniecību varētu nodarboties CERN, norāda Hoijers.
„Ja abi elementārdaļiņu paātrinātāji atradīsies CERN pārziņā, tad institūtam būs galvenā loma globālā mērogā mūsdienu fizikā,” izteicies Hoijers.
Līniju kolaiders būtu paredzēts elektronu un antielektronu jeb pozitronu sadursmju izraisīšanai.
Kā apgalvo Hoijers, Eiropai šāda paātrinātāja izveide lielā mērā būtu prestiža jautājums. Zinātnieks ir pārliecināts, ka konkurence zinātniskajā sfērā patstāvīgi pieaug, un par Eiropas jaudu konkurentiem kļūs Fermī vārdā nosauktā laboratorija SavienotajāsValstīs un virkne Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētniecības centru Ķīnā.
Pašlaik CERN nodarbojas ar Līniju kolaidera tehniskā projekta izstrādi. Pēc Hoijera vārdiem, ja ar Lielā hadronu kolaidera palīdzību izdosies pierādīt Higsa bozona esamību, tad Līniju kolaiders spēs sniegt plašu un vispusīgu informāciju par šo daļiņu.
Jāatgādina, ka Lielais hadronu kolaiders ir pasaulē lielākais elementārdaļiņu paātrinājs. Kolaiders atrodas uz Šveices un Francijas robežas. 27 kilometrus garajā kolaidera tunelī jāsaduras protonu kūlīšiem, kas sasnieguši ātrumu, tuvu gaismas ātrumam. Zinātnieki cer, ka pētījumu rezultāti ļaus apstiprināt tā dēvētā Higsa bozona – elementārdaļiņas, kura atbild par pārējo elementārdaļiņu masu, eksistenci.
Lielais hadronu kolaiders pirmoreiz tika palaists pirms gada, taču dažas dienas vēlāk notika avārija tuneļa dzesēšanas sistēmā. Atkārtota kolaidera palaišana plānota šī gada novembra vidū.