Franču pasniedzēja, kas pirms desmit mēnešiem Irānā tika apsūdzēta spiegošanā, ir atbrīvota no ieslodzījuma, un viņa ir atgriezusies mājās. Francija noliedz, ka būtu noslēgusi darījumu ar Irānu par savas pilsones atbrīvošanu.
24 gadus vecā Klotilde Reisa bija strādājusi Isfahānas universitātē, kur pasniedza lekcijas un nodarbojās ar pētniecību. Viņa tika apsūdzēta sadarbībā ar rietumvalstīm, kas vēlas gāzt Irānas garīdznieku režīmu. Viņa bija piedalījusies pret valdību vērstās protesta demonstrācijās pagājušā gada jūnijā, kad daudzi cilvēki iebilda pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem.
K. Reisa tika arestēta 1. jūlijā, kad grasījās pamest Irānu. Apsūdzētā tika vainota informācijas vākšanā un protestu fotoattēlu sūtīšanā no valsts. Viņu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, tomēr nu tiesnesis nolēmis šo sodu samazināt līdz 285 tūkstošiem dolāru un atļāvis viņai atstāt valsti. Sešas nedēļas pēc aresta viņa tika atbrīvota pret drošības naudu un uzturējās Francijas vēstniecībā. Soda naudu K. Reisas uzdevumā jau ir samaksājis viņas advokāts, vēsta BBC.
Francija jau kopš K. Reisas aresta bija pastāvējusi uz to, ka viņa noziegumos nav vainojama. Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē, kas iepriekš bija izteicies, ka Irāna K. Reisu ir saņēmusi par gūstekni, ir paudis prieku par viņas atbrīvošanu. Pēc ierašanās Parīzē K. Reisa Elizejas pilī tikās ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī.
K. Reisa ir atbrīvota nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad Francija atteicās izdot ASV irāņu inženieri, kuru Vašingtona apsūdz par nelikumīgu militārā ekipējuma eksportēšanu uz Irānu. Šis cilvēks atgriezās Irānā. Kāds cits irānis, kurš izcieš mūža ieslodzījumu par bijušā Irānas premjerministra nogalināšanu 1991. gadā, nākamajā nedēļā, visticamāk, tiks priekšlaikus atbrīvots no ieslodzījuma. Kā ziņo Reuters, viņš droši vien nekavējoties tiks izraidīts uz Irānu.
B. Kušnē noliedz, ka starp šiem notikumiem ir kāda sakarība, un uzsver, ka Francijas tiesu sistēma ir neatkarīga no politikas. "Nekādas tirgošanās te nav," viņš sacīja. Izskanējuši arī viedokļi, ka ar sievietes atbrīvošanu Irāna vēlas iegūt Francijas labvēlību laikā, kad pasaules valstis apsver iespējas pret Irānu noteikt jaunas sankcijas tās kodolprogrammas dēļ.
K. Reisa ir tikai viena no vairākiem tūkstošiem cilvēku, kas tika arestēti par protestēšanu pret Irānas prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Vairākums no viņiem vēlāk atbrīvoti, tomēr vairāki desmiti ir notiesāti ar cietumsodiem, no kuriem ilgākais ir 16 gadu. Janvārī par dalību protesta akcijās tika pakārti divi cilvēki, un nāvessoda izpildi gaida vēl vismaz deviņi citi.