2.lapa
Lietuvas termināļa operatorkompānijas "Klaipedos nafta" vadītājs Mindaugs Jusjus ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka alternatīvie risinājumi būs atkarīgi no valdības, bet viena no iespējām ir īstenot agrāk plānoto ideju - līdzekļus kuģa izpirkšanai aizņemties. Vēl viens variants - runāt ar Igauniju un vēl mēģināt iegūt ES atbalstu.
"Esam nopūtuši putekļus no agrāk izstrādātā rīcības plāna [aizņemties 300 miljonus eiro], bet visas detaļas šobrīd man nav zināmas. Vēl viens variants - runāt ar Igauniju un vēl mēģināt iegūt ES atbalstu ar kopīgu divpusēju projektu," viņš stāstījis.
Pēc Jusjus teiktā, ja Lietuva tomēr nesaņems atbalstu, tas nenozīmē, ka tā nevarēs izpirkt termināļa kuģi pirms paredzētā laika un tādējādi samazināt izmaksas gāzes lietotājiem.
2015.gadā "Klaipedos nafta" bija izsludinājusi konkursu par 300 miljonu eiro aizņēmumu no bankām, bet pērn to apturēja, kad Lietuvas valdība sāka runāt ar EK par iespējamo atbalstu kuģa izpirkšanai, lēšot, ka tas varētu sasniegt aptuveni 100-150 miljonus eiro.
Kā ziņots, Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis iepriekš ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka Lietuva meklēs ceļus, kā nodrošināt ES atbalstu termināļa kuģa izpirkšanai, runājot par iespējamu divpusēju vienošanos ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai EK atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.
Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) otrdien informēja aģentūru LETA, ka ministrija Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.
Valdība otrdien uzklausīja EM ziņojumu "Par reģionālo sadarbību infrastruktūras nodrošināšanai gāzapgādes nozarē". Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Latvijai piedāvāts atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Igaunijā, Paldiskos, taču Ašeradens šo informāciju nedz apstiprināja, nedz noliedza.
"Ja mēs kopumā skatāmies uz grafiku, kādā Baltijas valstu premjeri vienojās strādāt pie Baltijas valstu energosistēmas arhitektūras, lēmums paredzēja, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī eksperti izvērtē Baltijas gāzes infrastruktūru un pieņem lēmumu, kurš būtu efektīvākais reģionālais risinājums," pauda ministrs.
Pēc viņa teiktā, Baltijā, visticamāk, nepieciešams viens projekts, taču patlaban piedāvāti jau divi. "Šobrīd piedāvāti jau divi, un mums šajā brīdī ir pārāk maz informācijas, lai varētu pieņemt lēmumu par divu reģionālu projektu risinājumu," sacīja Ašeradens.
Vienlaikus viņš norādīja - ja runa ir par reģionālas nozīmes enerģētikas infrastruktūras projektu, šajā gadījumā sašķidrinātās gāzes termināli, tas nozīmē, ka valstīm proporcionāli ieguvumam no infrastruktūras būs arī jāsedz izmaksas.
"Es un valdība šobrīd nevaram iet pie Latvijas nodokļu maksātājiem, nezinot, kādas šīs izmaksas nākotnē būs, ar atbalstu vienam vai otram scenārijam," pauda ministrs.