Nevajadzēja pasūtīt nozarei ražot vieglās automašīnas ar maziem dīzeļdzinējiem – šis ir galvenais secinājums, kas tādā vai citā formulējumā parādīsies parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā par Volkswagen izmešu skandālu.
Balsojums Eiropas Parlamentā gaidāms janvārī, bet jau tagad dīzeļgeitas mācība ir skārusi visu Eiropas autoindustriju. Ne tikai Volkswagen (VW) ir melojis patērētājiem par saviem ražojumiem. Krāpušies un turpina krāpties arī citu, tostarp Latvijā populāru, mašīnu ražotāji. Iemesls ir šķietami vienkāršs. Pieejamo tehnoloģiju neatbilstība augstajām vides tīrības prasībām. Pundurdīzelis ir īpaši netīrs un līdz ar to slikts pārvietošanās risinājums. Maz ticams, ka Eiropas Parlaments šīs atziņas dēļ nosodīs gadiem īstenoto klimata politiku, kas vērsta galvenokārt uz CO2 apkarošanu. Taču industrijai tiek dots signāls atgriezties pie citiem, eiropiešu plaušām draudzīgākiem dzinējiem.
Pasūtījums ražot vēzi
Īss atgādinājums par ražotāju motivāciju melot. Siltumnīcas efekta gāzu izmešus var samazināt, vai nu mazāk braucot vai arī braucot ar efektīvāku degvielu. Taču politiķi pieprasīja samazināt CO2 par katru cenu, un risinājums bija dīzeļdzinēji ar tilpumu zem 2 litriem. Salīdzinājumam - ASV vieglais transports pārvietojas galvenokārt ar benzīnu, jo tāds motors mazāk smird, mazāk piesārņo, aukstumā ir uzticamāks un arī klusāks. Tomēr politiskais pasūtījums tika izpildīts. Daudzās valstīs, tajā skaitā Briseles mājvietā Beļģijā, sīkdīzeļu iegāde iedzīvotājiem tika pat subsidēta, bet tādās valstīs kā Latvija to nenācās darīt. Nabadzības dēļ mēs tāpat pērkam lētāko, pat ja tas ir sliktākais. Taču mazajiem dīzeļiem ir smaga blakne. Lai arī ogļskābā gāze, kas nevienam ļaunu nenodara, tiek ražota mazāk, melno dūmu, kas satur vēzi izraisošas cietās daļiņas - slāpekļa oksīdus -, tur ir daudz, daudz vairāk. Kā atklājuši skandāla izmeklētāji - indīgo izmešu maksimālās normas pārsniegtas no 4 līdz pat 20 reizēm. Turpinoties izmeklēšanai, kļūst zināmas arvien jaunas automašīnu markas, kurās lietotas blēdīšanās tehnoloģijas, un jauni veidi, kādos apstākļos tiek atslēgti izplūdes sistēmas filtri, lai mazās dīzeļmašīnas spētu pilnvērtīgi pabraukt. Pamatā tie ir dažādi ārējās temperatūras rādītāji, bet, piemēram, Audi pamanījies izmešus sasaistīt ar stūres rata stāvokli.
Industrija svarīgāka
Gada laikā, kopš skandāls uzsprāga, uz Eiropas ceļiem gan nekas daudz nav mainījies. Eiropas transporta un vides pētniecības organizācija Transport&Environment savā jaunākajā pētījumā konstatē, ka vairāk nekā 80% dīzeļmašīnu uz Eiropas ceļiem ir netīrie dīzeļi un valdībām ražotāju intereses joprojām ir svarīgākas par iedzīvotājiem.
Maz ticams, ka šo attieksmi būtiski mainīs Eiropas Parlamenta secinājumi. Amerikā apkrāptajiem patērētājiem tas pats VW izmaksā prāvas kompensācijas. Pie mums ne centa. Eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš, kurš arī darbojas izmeklēšanas komisijā, šo netaisnību skaidro ar atšķirīgo tiesību sistēmu ASV un viņu Vides aģentūras neatkarību. Eiropā turpretim katrā valstī ir atšķirīga vides uzraudzības sistēma, atšķirīgas intereses, un īpaši jau tajās, kuru pastāv autoindustrija. Deputāts gan stāsta, ka zināmi ieguvumi no skandāla būs arī Eiropā. Izplūdes gāzes jau drīzā nākotnē tiks testētas nevis sterilos laboratoriju apstākļos, bet reālā gaitā uz ceļa, lai aparatūru vairs nevarētu piemānīt. No mazo dīzeļu ražošanas industrija pakāpeniski atteiksies, jo, lai godīgā ceļā tos padarītu braukt spējīgus un normām atbilstošus, investīcijas būtu pārāk lielas un rezultāts pārāk dārgs patērētājiem. Tāpat ražotāju pienākums būs uzrādīt patiesu informāciju par automašīnas degvielas patēriņu.
Kā var nesolīt!
Jācer, ka pēdējā prasība attieksies arī uz elektroautomobiļu ražotājiem, kuri šobrīd par saviem braucamrīkiem melo vēl nekaunīgāk nekā par fosili kurinātajām mašīnām. Solīto 160 kilometru vietā ar vienu uzlādi tāds spēj aizbraukt knapi no Rīgas līdz Ogrei un arī tad ar nosacījumu, ka izslēgtas apsildes ierīces un visas elektriskās ērtību uzpariktes, kas automašīnu atšķir no motorratiem.
Nule ar fantastiskiem solījumiem klajā nākusi tā pati kompānija, ar kuru industrijas melu skandāls sākās. Volkswagen līdz 2025. gadam plāno kļūt par pasaules līderi elektrisko automašīnu tirgū, un dažādos izdevumos jau tiek reklamēts brīnumauto, kas šo mērķi ļaus piepildīt. Konceptauto izpildījumā to sauc Volkswagen ID. Tirgū būs pieejams no 2020. gada, un starp uzlādēm tas spēšot nobraukt vairāk nekā 500 kilometru. Jāatgādina, izmešu skandālā noskaidrotais autoindustrijas melu koeficients ir no 4 līdz 20 reizēm.