Lietuvā no Krievijas Kaļiņingradas apgabala iebraukuši aptuveni divsimt Vācijas pilsoņu, kas piedalās organizētā braucienā Berlīne-Maskava nolūkā izrādīt draudzīgumu Krievijai un neapmierinātību ar rietumvalstu politiku Maskavas jautājumā.
Trešdien brauciena dalībnieki plāno ierasties arī Rīgā.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot šo braucienu, norādījis, ka viņa valsts respektē viedokļu dažādību, bet vienlaikus uzsvēris, ka Krievija šo pasākumu var izmantot propagandas nolūkiem.
Pēc viņa teiktā, reportāžu Krievijas televīzijai par šā brauciena dalībniekiem gatavojis žurnālists Ivans Blagojs, pret kuru Vācijas tiesībsargāšanas iestādes šogad tika ierosinājušas lietu par sadomātu reportāžu, kas bija veltīta meitenei Ļizai, ko it kā izvarojuši migranti.
Ministrs norādījis, ka Lietuvā atļauts ierasties visiem, kas ievēro likumus un nepārkāpj citu pilsoņu tiesības. "Ceram, ka šie Vācijas pilsoņi uzvedīsies civilizēti," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Kā aģentūru informējis Lietuvas Valsts robežapsardzes dienesta pārstāvis Roks Pukinsks, otrdienas vakarā Lietuvā caur Panemunes robežkontroles punktu iebraukuši aptuveni 70 transportlīdzekļu - vieglie automobiļi, mikroautobusi un motocikli, ar kuriem šai braucienā devušies apmēram divsimt dažāda vecuma cilvēki, galvenokārt Vācijas pilsoņi.
Brauciena dalībnieku transportlīdzekļi nav iezīmēti ne ar kādu īpašu simboliku, un robežsargi viņus identificējuši pēc pilsonības, balstoties uz rīkotāju iepriekš publiskoto informāciju.
Pēc Pukinska teiktā, parasti caur šo robežkontroles punktu ceļo gandrīz tikai Lietuvas vai Krievijas pilsoņi, bet vakar pēkšņi sākuši braukt vācieši. Pārbaudot brauciena dalībniekus, pie viņiem nav atrasts nekas aizliegts, un viņi visi ielaisti Lietuvā.
Kā apgalvo brauciena rīkotāji, viņi iestājas par ciešākām attiecībām starp Vāciju un Krieviju. "Sankciju, kara draudu vai pat kara vietā mēs iestājamies par abu valstu tautu tuvināšanos un sadarbību, lai nosargātu mieru, kas ir pati lielākā vērtība," viņi paziņojuši.
Lietuvā pārbrauciena dalībnieki plāno apmeklēt Šauļus un Zokņu militāro lidlauku, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.
Kā aģentūrai BNS sacījis politologs Antans Kulakausks, Vācijā ir ne mazums cilvēku, kas pret Krieviju noskaņoti labvēlīgi, tomēr viņi nav vairākumā.
"Vācijā šī ievirze nedominē, bet ir diezgan spēcīga. Tā domā ne vien to vāciešu pēcteči, kuri repatriējušies no Krievijas vai Kazahstānas, bet arī paši vācieši, arī bijušais kanclers Gerhards Šrēders, turklāt gan Vācijā, gan Francijā un citur uzņēmēji jūt sankciju negatīvo ietekmi. Tādēļ nav grūti izskaidrot, kādēļ šai nostājai ir atbalstītāji, tā ir veca ievirze," viņš norādījis.
Politologs paudis viedokli, ka šādi pasākumi nav uzskatāmi par īpaši nozīmīgiem, taču, "kā jebkura demonstrācija, iekustina gan vienu, gan otru pusi".
"Lietuvā dominējošā ievirze ir pret šādu braucienu, bet vāciešus, kuri to rīko, Lietuvas nostāja īpaši neinteresē," viņš izteicies.
Jau ziņots, ka Vācija būs atbildīga par daudznacionālo bataljonu, ko jūlijā notikušajā NATO Varšavas samitā tika nolemts izvietot Lietuvā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas. Šādi bataljoni tiks izvietoti arī Polijā, Latvijā un Igaunijā, kur to vadību uzņēmušās attiecīgi ASV, Kanāda un Lielbritānija.