Lietuva uz apsūdzēto sola gribēja nosēdināt Gorbačovu
Latvijā tiesāšanās pret OMON – īpašo uzdevumu milicijas vienību, kas tiek vainota 1991. gada barikāžu laika apšaudē un vēlākos notikumos Baltijas valstīs, tajā skaitā septiņu neapbruņotu muitnieku nogalināšanā Medininku robežpunktā Lietuvā, ir izčākstējusi. Lietuvas barikāžu lietu paredzēts skatīt šodien, arī Latvijai zīmīgā datumā, jo Latvijas Republikas aizsardzības pasākumi jeb barikāžu laiks oficiāli noslēdzas 27. janvārī.
Saskaņā ar ziņu aģentūras LETA informāciju Viļņas apgabala tiesa sāk izskatīt 1991. gada 13. janvāra traģēdijas lietu, kurā apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci izvirzītas 65 apsūdzētajiem, bet klātienē iespējams tiesāt tikai divus – nebūt ne galvenos vaininiekus 13. janvāra traģēdijā. Pārējie slēpjas. Pirms 25 gadiem 13. janvāra rītā īpašās padomju karaspēka vienības ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu un Televīzijas un radio komiteju, arī objektus citās Lietuvas pilsētās. Pie televīzijas torņa tanki samala un kaujinieki nogalināja 14 neapbruņotus cilvēkus, 31 cilvēka veselībai tika nodarīts smags kaitējums un vairāk nekā 1000 cilvēku guva dažādu veidu ievainojumus.
Pirmā tiesas sēde paredzēta šodien, bet cietušie un liecinieki uz to nav aicināti. Pirmkārt, telpu trūkuma dēļ, otrkārt, visiem lieciniekiem un cietušajiem nav nepieciešams tiesas sēdē piedalīties uzreiz. Lietā ir 702 sējumi, apzināti 500 cietušie un aptuveni 1000 liecinieku. Apsūdzības izvirzītas personām, kuras savulaik ieņēmušas vadošus amatus Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, PSRS Aizsardzības un Iekšlietu ministrijā, PSRS Valsts drošības komitejā un to militarizētajās vienībās. Lietuva apsvēra iespēju par 13. janvāra notikumiem pie atbildības saukt toreizējās Padomju Savienības vadītāju Mihailu Gorbačovu. Jau 1999. gada augustā Viļņas apgabala tiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas.
Arī Latvijā tika izvirzītas apsūdzības 74 Rīgas OMON kaujiniekiem un prokuratūra pieprasīja viņu izdošanu tiesāšanai. Vienam no omoniešiem Latvijā piesprieda cietumsodu, bet vēlāk viņu izraidīja uz Krieviju, savukārt omoniešu komandieri atbrīvoja agrāk, nekā viņam paspēja noteikt sodu. Pie atbildības izdevās saukt tikai 15 vienības kaujiniekus, kas bija pavēļu izpildītāji, turklāt daudzās lietās iestājās noilgums. Lietuvā bija līdzīga situācija, līdz 2010. gadā Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. Tad arī tika izveidota jauna izmeklēšanas grupa, lai paātrinātu 13. janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu.