Vērienīgākais propagandas pasākums Ķīnā kopš 2008. gada olimpiādes laikiem – tā politologi vērtē šodien Pekinā iecerēto militāro parādi, atzīmējot 70. gadadienu kopš Japānas kapitulācijas Otrajā pasaules karā. Ķīnas varas iestādes ir apņēmušās nodemonstrēt valsts militāro un ekonomisko varenību, lai gan fons tam nav piemērotākais – ekonomiskās izaugsmes tempi mazinājušies, biržu indeksus stabilizēt izdevies tikai ar lielām pūlēm, valsti regulāri satricina tehnoloģiskās katastrofas.
Parādes goda viesi būs Krievijas prezidents Vladimirs Putins un ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns, bet Rietumu demokrātisko valstu līderi, gluži tāpat kā 9. maijā, kad liela parāde notika Maskavā, ielūgumus ignorējuši. Valdošās komunistiskās partijas kontrolē esošie mediji gan tam cenšas nepievērst pārāk daudz uzmanības, tā vietā regulāri atgādinot par Japānas okupācijas spēku pastrādātajām zvērībām Ķīnā.
Tehnika un mērkaķi
AFP norāda, ka līdz šim lielas militārās parādes Pekinā notikušas vien Ķīnas Tautas Republikas proklamēšanas gadadienās, turklāt reizi desmitgadē, kad atzīmētas apaļas jubilejas. Šodien būs pirmā reize, kad, demonstrējot militāro spēku, tiks pieminēti notikumi, kas risinājušies pirms 70 un vairāk gadiem. Plānots, ka parādē piedalīsies vismaz 12 000 Tautas atbrīvošanas armijas karavīru, aptuveni 500 bruņutehnikas vienību, līdz pat 200 lidaparātu, tiks demonstrētas arī starpkontinentālās ballistiskās raķetes. Bruņoto spēku pārstāvji Ķīnas medijiem vēstījuši, ka 84% tehnikas, kas piedalīsies parādē, ir jauni, pašu izstrādāti modeļi, kas plašākai publikai tiks demonstrēti pirmoreiz. Starp šiem ieročiem ir jauna iznīcinātāja J15 versija, modernizēti tanki un bruņumašīnas, raķete DF21D, kas iedēvēta par «aviācijas bāzes kuģu slepkavu», jauns tāla darbības rādiusa bumbvedējs. Pirmo reizi vēsturē aptuveni 500 metru augstumā virs Tjaņaņmeņas laukuma kara lidmašīnas lidojuma laikā tiks uzpildītas ar degvielu. «Šajā izrādē tiks demonstrēti divas desmitgades ilgušās ekonomiskās izaugsmes un regulāras aizsardzības budžeta palielināšanas rezultāti.
Ķīna ir veikusi būtiskas reformas 2,3 miljonus vīru lielajā Tautas atbrīvošanas armijā, bet tās izdevumi aizsardzībai šogad sasnieguši 145 miljardus dolāru – lielāks aizsardzības budžets ir tikai ASV,» norāda AP. Militārā spēka demonstrēšana notiek laikā, kad Ķīna pieteikusi teritoriālās pretenzijas uz plašām teritorijām Dienvidķīnas jūrā – mākslīgo salu veidošanas dēļ tai radušās domstarpības ne tikai ar Japānu, bet arī Filipīnām, Vjetnamu, Malaiziju un Bruneju. «Ir ļoti iespējams, ka Japāna un Dienvidaustrumu Āzijas valstis šo parādi uztvers kā sev adresētu brīdinājumu,» intervijā Reuters atzinis Šanhajas Tundzi universitātes politologs Sje Jue. Militārie analītiķi sliecas parādi saistīt ar vēl kādu citu Ķīnas nodomu – ielauzties starptautiskajā ieroču eksporta tirgū.
Viesu statusā parādē piedalīsies karavīri no vēl 17 pasaules valstīm – to skaitā Krievijas, Mongolijas, Kubas, Pakistānas, Kambodžas, Venecuēlas un pat Vanuatu. Interneta vietne China Digital Times, kas regulāri ziņo par cenzūras gadījumiem Ķīnā, raksta, ka valdība devusi nepārprotamu rīkojumu medijiem – gan ziņām, gan komentāriem par parādi jābūt «pozitīviem un saulainiem». Tas novedis pie kurioziem. Piemēram, China Daily sajūsmināti aprakstījusi vairāk nekā 50 armijas ģenerāļu trenēšanos parādei, norādot, ka šajā laikā virsnieki, kuru vidējais vecums ir 53 gadi, katrs zaudējuši pa pieciem kilogramiem liekā svara. Citas avīzes ziņo – lai kara lidmašīnu varenības demonstrēšanai netraucētu putni, to aizbaidīšanā jau kopš pagājušā mēneša sākuma iesaistīti ne tikai apmācīti vanagi un piekūni, bet arī makaki. Katrs no dresētajiem mērkaķiem (to skaits gan netiek precizēts) spējot dienā izpostīt vismaz septiņas putnu ligzdas.
Visu – parādei!
Visiem autoritāriem režīmiem ir kas kopīgs, un notiekošais Ķīnā pašlaik ļoti atgādina to apsēstību, ar kādu maija sākumā savai Uzvaras dienai gatavojās Krievija. BBC vēsta, ka jau kopš šīs nedēļas sākuma Ķīnas televīzijas kanālos netiek demonstrēti realitātes šovi un citas izklaidējošas programmas. To vietu ieņēmuši nebeidzami ziņu raidījumi par gatavošanos parādei, pa pusei dokumentālas filmas un pseidovēsturiskas drāmas par karu pret Japānu. Par pseidovēsturiskām tās saucamas tāpēc, ka šo filmu skatītājiem rodas priekšstats – uzvara pār Japānu izcīnīta Komunistiskās partijas vadībā. Maigi izsakoties, tas neatbilst patiesībai. Arī Ķīnas komunisti, protams, cīnījās pret japāņu okupantiem, taču vairāk bija aizņemti pilsoņu karā pret nacionālistiem jeb Gomindānu, kas Čana Kaiši vadībā deva lielāko ieguldījumu Otrā pasaules kara kaujās. Oficiālā Pekinas propaganda Čana Kaiši valdības lomu pat nepiemin un, iespējams, tāpēc bez lielām vaimanām (atšķirībā no Krievijas) samierinājās ar to, ka tādas valstis kā ASV, Lielbritānija, Francija, Austrālija un Jaunzēlande parādē nebūs pārstāvētas augstākajā līmenī. Otrā pasaules kara laikā sabiedrotie taču sadarbojās ar nacionālistiem, nevis komunistiem, kuri pie varas nāca vien 1949. gadā.
«Taču [Ķīnas līderis] Si Dziņpins ir ļoti norūpējies par to, lai parāde noritētu nevainojami, lai viņa valdība nezaudētu seju starptautiskās sabiedrības acīs un pēc visām šā gada nelaimēm iegūtu lielāku tautiešu uzticību,» intervijā Bloomberg skaidrojusi Jaunzēlandes Kanterberijas universitātes profesore, Ķīnas propagandas eksperte Anna Mērija Breidija. Pekinas iedzīvotāji jau kopš jūlija sākuma pieraduši pie lielas karavīru un militārās tehnikas koncentrācijas pilsētas ielās, jo jau tad sākās parādes mēģinājumi. Kopš šīs nedēļas sākuma Pekinā noteikti būtiski pārvietošanās ierobežojumi, bet šorīt dzīve pilsētā teju vai apstāsies – nestrādās valsts iestādes un pat slimnīcas, tiks pārtraukta satiksme vienā no metro līnijām, drošības apsvērumu dēļ uz vairākām stundām būs slēgtas abas starptautiskās lidostas. Neraugoties uz to, ka Ķīnas ekonomiskā izaugsme ir zemākā beidzamo sešu gadu laikā, varas iestādes piespiedu atvaļinājumā aizsūtījušas vairāk nekā 12 000 rūpnīcu darbinieku – lai fabriku radītais gaisa piesārņojums kārtējo reizi neietītu
Pekinu smogā. Šī paša iemesla dēļ ierobežotas pilsētnieku iespējas pārvietoties privātajos transporta līdzekļos.
Goda viesi
Kā jau šādos gadījumos pieņemts, Ķīna uz svinībām aicinājusi citu pasaules valstu līderus, taču piekrišanu ierasties Pekinā devuši vien 24 valstu vadītāji. Viņu vidū nebūs rietumvalstu līderu, ja atskaita Čehijas prezidentu Milošu Zemanu, kurš jau ne pirmo reizi demonstrē savu savdabīgo izpratni par vēsturi un pašreizējo ģeopolitisko situāciju. ASV likušas saprast, ka, ņemot vērā jau tā saspīlēto stāvokli reģionā, nevēlas piedalīties agresīvā spēku demonstrācijā, un parādē būs pārstāvētas vien vēstnieka līmenī. Tiesa, Pekinā ieradīsies Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje, kas izskaidrojams ar faktu, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē Japāna kolonizēja ne tikai daļu Ķīnas, bet arī Korejas pussalu.
Augstākā ranga viesis būs ANO vadītājs Bans Gimuns, kurš, reaģējot uz Japānas ārlietu ministrijas kritiku par šo vizīti, atgādinājis par Ķīnas ieguldījumu sabiedroto uzvarā Otrajā pasaules karā un upuriem, ko šī valsts nesusi (karā gāja bojā 17 miljoni ķīniešu). Parādi vēros arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Venecuēlas līderis Nikolass Maduro, DĀR vadītājs Džeikobs Zuma un Starptautiskās krimināltiesas meklētais Sudānas līderis Omārs Bašars, taču savu valsti tā arī nav sadūšojies pamest Ziemeļkorejas līderis Kim Čen Uns.