Pārtikas iznīcināšana sanikno Krievijas iedzīvotājus
Šķiet, ka pirmo reizi kopš pērn notikušās Krimas aneksijas ievērojama daļa Krievijas sabiedrības principiāli nepiekrīt Kremļa lēmumam. Interneta sociālie tīkli burtiski vārās Maskavas sankcijām pakļauto, bet Krievijā tomēr ievesto ES un dažās citās valstīs ražoto pārtikas produktu iznīcināšanas dēļ. Divu darbadienu laikā iznīcināts ap 350 tonnu gaļas un piena produktu, kā arī augļu. Amatpersonas šo kampaņu negrasās pārtraukt, taču, reaģējot uz sabiedrības sašutumu, lielāku uzsvaru liek uz to, ka iznīcina nevis no nepareizajām valstīm ievesto pārtiku, bet «neskaidras izcelsmes produktus, kas var būt kaitīgi veselībai».
No Īrijas ievestas cūkgaļas kakla karbonādes, Polijā ražotas saldētas cūku sirdis, kūpinājumi no Vācijas, gaļas subprodukti no Lielbritānijas, Dānijas un Spānijas, Latvijā ražots Krievzemes siers, Polijas āboli, tomāti un burkāni, kivi no Itālijas, nezināmas izcelsmes persiki un nektarīni, kas, spriežot pēc dokumentiem, izaudzēti Baltkrievijā, – tas ne tuvu nav viss kampaņas ietvaros iznīcinātās pārtikas saraksts. Dažviet produktiem brauc pāri ar buldozeriem, citur tos dedzina, vēl citur it kā pārstrādājot lopbarībā. Interneta ziņu vietne Newsru.com raksta, ka piektdien lauksaimniecības uzraudzības aģentūras Rosseļhoznadzor reģionālās amatpersonas steidzās Maskavas priekšniecībai atskaitīties par to, kā tiek pildīts prezidenta Vladimira Putina rīkojums, kas stājās spēkā ceturtdien, – proti, produktus, kuru ievešanu Krievijā Kremlis aizliedza, reaģējot uz ES noteiktajām sankcijām, iznīcināt uz vietas.
Vācu radiostacija Deutsche Welle ziņo, ka uz Krievijas robežām (lielākoties ar Baltkrieviju un Kazahstānu) šā gada pirmajos sešos mēnešos aizturētas 532 tonnas sankcijām pakļauto pārtikas produktu, kas nozīmē, ka šodien ēdiena nīcināšana varētu atsākties ar jaunu sparu, turklāt jāņem vērā, ka kravas uz Krieviju turpina plūst. Šī varasiestāžu rīcība izraisījusi lielu iedzīvotāju sašutumu, kas, ņemot vērā Krievijas vēsturi, ir visnotaļ saprotams. Bailes no bada Krievijas iedzīvotājiem ir ģenētiskā atmiņā jau kopš seniem laikiem, un XX gadsimts ar tā diviem pasaules kariem, pēc boļševiku apvērsuma notikušo pilsoņu karu, bet vēlāk komunistu režīma sarūpēto pārtikas deficītu nav ļāvušas to aizmirst. Vēl vairāk – arī pašlaik ekonomiskā situācija Krievijā ne tuvu nav lieliska. Saskaņā ar Krievijas galvenās statistikas pārvaldes Rosstat datiem 16% valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, viņu ienākumi nepārsniedz 10 400 rubļu (nepilnus 150 eiro) mēnesī. «20 miljonu iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, bet prezidents pavēl iznīcināt pārtiku. Tik tiešām humānisma triumfs,» savā Twitter vietnē rakstījis bijušais premjers, bet pašlaik viens no redzamākajiem Kremļa opozicionāriem Mihails Kasjanovs. Savukārt AFP atgādina, ka beidzamā gada laikā pārtikas cenas valstī augušas par 20%, palielinot to cilvēku skaitu, kuriem daudzi produkti vairs nav pa kabatai.
Šādos apstākļos šķistu loģiski pārtiku, kas nākusi no valstīm, pret kurām Kremlis noteicis embargo, bet kas tomēr nonākusi Krievijas teritorijā, nevis iznīcināt, bet gan izdalīt mazturīgajiem, nogādāt bērnunamos vai veco ļaužu pansionātos, kur produktu bieži vien trūkst. Tieši uz to petīcijā, kas publicēta interneta vietnē Change.org, mudinājusi Olga Saveļjeva, un zem viņas aicinājuma parakstījušies jau vairāk nekā 320 000 cilvēku, ziņo Newsru.com. Taču valsts augstākās amatpersonas, šķiet, nevēlas piekāpties. Piemēram, V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, kurš nesen nonāca kritikas krustugunīs neiedomājami dārgā rokas pulksteņa dēļ, aprobežojies ar to, ka izteicis šaubas, vai pareizi saskaitīti petīcijas parakstītāji. Ir zināms, ka V. Putinam ļoti nepatīk savus lēmumus mainīt sabiedrības spiediena rezultātā, šādos gadījumos viņš mēdz kļūt pat divtik principiāls. Taču ir vēl kāds apstāklis, uz kuru negaidīti atklāti norādījis lauksaimniecības ministrs Aleksandrs Tkačovs, kurš rosināja prezidentu pieņemt lēmumu par produktu iznīcināšanu, – intervijā TASS viņš skaidrojis, ka nelikumīgi ievestās pārtikas izdalīšana trūcīgajiem «nav iespējama, jo to noteikti nozags un tālāk pārdos vietējās amatpersonas».
«Ļaudīm ir laba sirds, taču trūkst izpratnes par to, kas ir kontrabanda. Mūsu izpratnē tā ir nezināmas izcelsmes produkcija, kas var apdraudēt patērētāju,» vakar intervijā RSN skaidrojis Rosseļhoznadzor vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko. Pašlaik uzsvars tiek likts uz to, ka iznīcināmie produkti var būt bīstami veselībai – piemēram, skaļi paziņots, ka kādā siera partijā nemaz neesot bijis siers, bet «siera izstrādājums, kura sastāvā ir milzīgs daudzums antibiotiku». Bet Valsts domes deputāts no Liberāldemokrātiskās partijas Kirils Čerkasovs aizrunājies līdz tam, ka jaunā aukstā kara apstākļos Rietumvalstu ražotāji varētu tīšām saindēt uz Krieviju eksportējamo pārtiku.